Saeimas kārtības rullī rakstīts, ka ārlietu ministrs sniedz ziņojumu, tad vārds tiek dots deputātiem un pēc tam atkal var uzstāties ārlietu ministrs. Līdz ar to ir izslēgta deputātu un ārlietu ministra jautājumu un atbilžu sesija, kas atbilstu patiesai debašu būtībai.
Taču virknē Eiropas Savienības valstu, kur ārpolitikas debašu tradīcija jau ieviesta, to neatņemama sastāvdaļa ir iespēja deputātiem uzdot jautājumus ministram un saņemt atbildes. "Deputāti no vietas uzdod jautājumus. Parasti tie jautājumi nav par globālām lietām. Tie ir bieži vien par tādām mazākām lietām un tad ministrs arī attiecīgi atbild. Ja viņš ir spējīgs un kompetents atbildēt, viņš atbild uzreiz vai arī viņš saka, ka paskatīsies šo jautājumu un attiecīgi atbildēs," atzina Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.
Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns nelolo nekādas cerības, ka debates Saeimā varētu izdoties un uzskata, ka tās būs formālas.
"Es zinu, ka debates nekad normāli nav notikušas Saeimā. Ir bijuši varbūt kaut kādi mēģinājumi parunāties, bet nopietns ārpolitikas veidošanas process nav bijis pat Ārlietu komisijā. Tāpēc es nesagaidu neko no visa tā, ko sauc par debatēm par ārpolitiku, jo pārsvarā deputāti jau nesaprot, par ko ir runa," atzina J. Jurkāns.
Lēmums par ārpolitikas debašu rīkošanu tika pieņemts rudenī, kad Saeimu vadīja Gundars Daudze. Pirms debates nav notikušas, Saeimas bijušais priekšsēdētājs atsakās vērtēt, vai nepieciešams mainīt formu, lai tās patiešām atbilstu debašu būtībai. "Mēs šobrīd dalām lāča ādu, kamēr lācis vēl ir mežā un mēs nezinām vispār, vai šajā mežā. Es domāju, ka par šo tēmu mums vislabāk būtu parunāt pēc tam, kad debates būs notikušas," sacīja G. Daudze.