Raugi, vakar (29.jūlijā) tādā vēlā priekšpusdienā, ejot pa Rīgas centru, pamanīju, ka cilvēku uz ielām tikpat kā nav un arī autostraume apsīkusi. Vien pāris ārzemju tūristu grupas, daži neapzinīgi elementi un kāds bomzis zem eglītes Līvu laukumā.
Kas par lietu- nodomāju? Bet, ieraugot, ka uz sliedēm apstājies tramvajs un visi tā iemītnieki, vadītāju ieskaitot, pieplakuši pie kāda pasažiera portatīvā datora, manī dzima cerība- sak' vai tiešām..
Un , redzot, ka arī Brīvības pieminekļa goda sardze ir pametusi savu posteni un mazajā armijas busiņā aiz Mildas kā hipnotizēti veras datora ekrānā, mana cerība vēl vairāk nostiprinājās. Vai tiešām…
Jā, tiešām! Mūsu mazais draugs Eduards Ozoliņš diena.lv ir publicējis savu orākula cienīgu redzējumu par "Latvijas Radio 2" nākotni.
Ar patiesu kalnā jājēja entuziasmu aplūkoti tie draudi un riski, kas šīs procedūras rezultātā noteikti iestāsies. Savukārt nesaudzīgi pātagoti visi ķēpāšanās un snauduļošanas gadījumi, ko mūsu mazais draugs pamanījis, rūpīgi sekojot līdz notikumiem.
Niecīgais atsauksmju skaits šim gara darbam, liecina vien, ka ziņojums ir tik tuvs ideālam, ka nav jēgas īpaši vēl kaut ko komentēt.
Vēlētos
vien dažus precizējumus, lai mūsu mazā drauga informāciju
varētu izmantot kā drošu ceļa karti tālākā darbā:
- Gribētu precīzāk zināt- kad būs tā "cita reize", kad jaunais draugs teiks savu viedokli par to lielo sabiedrības daļu, kas uzskata LR2 par savu radio. Būtu interesanti palasīties kā šie ļauži tiks "definēti".
- Vai pats autors maz tic tam, ka reklāmu šobrīd LR2 varētu pārdot tik veiksmīgi, ka vienā rāvienā varētu subsidēt visus citas Latvijas Radio programmas un kori arīdzan. Ja mūsu mazais draugs tiešām zina, kā to sasniegt, tad viņa kā pārdošanas menedžera obligāta piesaiste koncesijas nosacījumiem būtu pašsaprotama. Tie profesionāļi no privātā biznesa, ar ko bijis gods runāt, teic gan, ka pārdot var labāk un ievērojami, bet šitādus augstumus neviens nav vēl iezīmējis.
- Acīmredzot, kapitālisms pūstot izdala kaitīgus izgarojumus, no kuriem arī god. autors nav varējis izvairīties. Proti, uzstādījums, ka pēc LR2 iznomāšanas sekos pārdošana, "nevienā acī" nav bijis aplūkots un netiek plānots. Bažas par "NRTP un LR vadības darbībām" laikam ir tieši tādēļ, ka pārdošana, lūk, nav plānota.
- Ja tā tomēr būtu- kas ir tie pētījumi, kuru rezultātā mūsu mazais draugs nonācis līdz 5 miljoniem kā pārdošanas slieksnim? A kāpēc ne 10 miljoni?
- Ja god. autoram būtu kaut minimāla sajēga par mūzikas žanriem un ja būtu arī GRIBĒŠANA objektīvi vērtēt, tad varētu gan konstatēt, ka šlāgeri nebūt nav vienīgais vieglās mūzikas žanrs, ko spēlē otrais Latvijas Radio.
- Tas jau laikam vecmodīgi, tomēr radio programmās eksistē tāda kategorija kā formāts. Šī detaļa ir tā kā mazliet pretrunā ar ieteikumu nepārdomāti likt vienā karuselī šlāgeri, klasisko, alternatīvo, hip- hop un hip- hip- urā mūziku. Bet var jau mēģināt veidot bez formāta un arī bez jēgas, kā to gara darbu, kuru mūsu mazais draugs reiz bija iesniedzis kā DEMO projektu universāla Latvijas Radio raidījuma veidošanai.
- LR2 koncesijas projekts, kurš gan vēl saskaņojams, virzīsies stingrā saskaņā ar likumiem, finanšu un ekonomiskiem aprēķiniem un ievērojot nepieciešamās procedūras. Biedē vienīgi tas, ka laika ir maz. Tomēr kāda pārraudzības komisija vai komiteja nemaz nebūtu par ļaunu. Gara acīm redzu mūsu mazo draugu kā šīs komisijas patronu vai vismaz priekšsēdi.