Transporta un sakaru institūta direktors Igors Kabaškins uzsvēra, ka transporta nozare Latvijā vispār neesot prioritāte. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Lietuvu, kur iesaistītās puses strādā, lai valsts būtu kā vienots loģistikas centrs un notiek shēmiska nozares attīstība. Viņš arī norādīja, ka, piemēram, tā arī nav skaidrs, vai nesen aktualizētais ātrvilciens Rīga-Maskava ir politisks solis vai stratēģisks lēmums. Satiksmes ministrijai (SM) arī tika pārmests tas, ka tai interesē tikai transporta infrastruktūras attīstība, bet nevis transporta plūsmas.
SM Finanšu attīstības un plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine skaidroja, ka patlaban ministrija gatavojas izstrādāt jaunu stratēģisko dokumentu nākamajam transporta attīstības periodam no 2014.gada, taču pirms tā izstrādes tikšot veikta izpēte. Viņa atzina, ka līdz šim gan transporta nozares attīstības dokumenti nav bijuši balstīti uz pētījumiem.
Skeptiķi gan apaļā galda diskusijā ironizēja, ka tad, kad vajadzēs 12 gadu programmu transporta nozarē, SM aicinās talkā Eiropas ekspertus.
Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas (LAFF) pārstāvis Mihails Fridmans piekrita, ka Latvijā tranzīta nozares spēlētāji gājuši bez plāna, stihiski, jo plāna nebija un katrs pats izsita sev ceļu. Rezultātā gan esot izdevies atņemt kravas gan somiem, gan attīstīt nozari. Tagad valsts varētu šo pieredzi un zināšanas no nozares asociācijām izmantot.
Rīgas brīvostas pārstāvis Vladimirs Makarovs kā piemēru minēja Lietuvu, jo transporta uzņēmumi esot izveidojuši arī savu klasteri un rezultāti būšot labi. Latvijai primārais esot definēt nacionālās intereses, jo patlaban osta strādājot atsevišķi, termināļi - atsevišķi. Viņš arī uzsvēra, ka pa Eiropas Savienības naudu transporta nozarē esot jārealizē megaprojekti, nevis tā jāsadala sīkumos, piemēram, lāpot ceļu bedres.
SM pārstāvis Andris Lubāns noraidīja aso kritiku, ka netiek strādāts pie plānošanas. Viņš skaidroja, ka katram transporta nozares spēlētājam ir savi mērķi. Turklāt ministrija pēdējā laikā esot vairāk konsultējusies ar profesionāļu asociācijām nekā ar sadarbības ministrijām.
Kā ziņots, apaļā galda organizatori ir Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Latvijas Transporta savienība.
Piedalīties diskusijā tika uzaicināti arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš, kuri gan uz pasākumu nebija ieradušies. Organizatori atzina, ka satiksmes ministri nekad nav izrādījuši interesi par sadarbošanos ar augstskolām, tai skaitā Transporta un sakaru institūtu.