Izmaiņas ārkārtas vēlēšanās ievēlētas domes pilnvaru laikā šķeļ koalīciju

Pret steidzamību un likumprojektu saturu iebilst arī koalīcijā esošās partijas KPV LV Saeimas frakcija. Savukārt opozīcijas partijas apspriež iespēju savākt 34 deputātu parakstus, lai pieprasītu Valsts prezidentam apturēt likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Plānotās izmaiņas attieksies uz Rīgu, ja tās pieņems līdz ārkārtas vēlēšanām. Valdība par RD atlaišanu plānojusi lemt 17. decembra sēdē, gala lēmums jāpieņem Saeimai. Kā iespējamais ārkārtas vēlēšanu datums tiek minēts 29. februāris. 

Vairāki riski

Likumprojektus iesnieguši visu koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – Daniels Pavļuts (AP), Jānis Dombrava (NA), Ainars Latkovskis (JV), Juta Strīķe (JKP) un Ēriks Pucens (KPV LV). Tie paredz mainīt vēlēšanu kārtību domes atlaišanas gadījumā – ja tas notiek, kad līdz domes pilnvaru beigām palikuši 9–24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām. Patlaban jaunas ārkārtas vēlēšanas var rīkot, ja līdz domes pilnvaru termiņa beigām ir vismaz 15 mēnešu, un šajā laikā strādā Saeimas iecelta pagaidu administrācija līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Plānots, ka turpmāk pagaidu administrācija tiktu izveidota, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā deviņi mēneši; jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

Iesniedzēji pamatojuši, ka šādi grozījumi veicināšot lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu – nebūs jātērējas divām vēlēšanām īsā laika posmā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa Dienai gan norāda, ka tieši pašreizējais regulējums par pagaidu administrācijas pilnvaru laiku un vēlēšanām noteiktā periodā ir "dabisks ierobežojums" vēlmei rīkot ārkārtas vēlēšanas. "Politiskie spēki līdzekļus aģitācijai ārkārtas vēlēšanās ir ieguldījuši neilgam laikam, bet šie grozījumi paredz, ka līdzekļi aģitācijā tiek ieguldīti, bet dome strādā ilgāku laiku," viņa paskaidro.