KNAB minētajā periodā pieņēma lēmumus 32 administratīvā pārkāpuma lietās un pie atbildības sauca 13 valsts amatpersonas, vēstīja I. Karlsberga.
Mutvārdu aizrādījums tika izteikts 17 amatpersonām, atzīstot izdarīto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu. Divos gadījumos KNAB pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo netika konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
KNAB pārstāve norādīja, ka nemainīga ir tendence, ka administratīvos pārkāpumus korupcijas novēršanas jomā visvairāk pieļauj valsts amatpersonas pašvaldībās (domes deputāti, pašvaldību iestāžu vadītāji, pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonas). Pašvaldību darbinieki veido 61% no kopumā administratīvi sodītajām amatpersonām.
Šā gada 1. ceturksnī pie administratīvās atbildības saukts viens Saeimas deputāts, valsts akciju sabiedrības valdes loceklis, Valsts probācijas dienesta amatpersona un bijusī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona.
Administratīvais sods piemērots par valsts amatpersonas amata pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, pieņemot lēmumus savās vai radinieku interesēs. Piemēram, kādas pašvaldības izglītības iestādes vadītāja bija izdevusi rīkojumus par piemaksu piešķiršanu un darba likmju noteikšanu kopumā attiecībā uz četriem savā padotībā strādājošajiem radiniekiem, amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu neievērošanu, kā arī par komercdarbības ierobežojumu pārkāpšanu.