KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga skaidroja, ka dokuments par informācijas neizpaušanu kratīšanā iesaistītajiem cilvēkiem likts parakstīt likumā noteiktajā kartībā, jo procesa virzītājam ir tiesības likt parakstīties par informācijas neizpaušanu, ja tas ir izmeklēšanas interesēs.
To, cik cilvēki šādu dokumentu parakstījuši, KNAB neprecizē.
Karslberga apgalvoja, ka RS gadījums nebūt nav pirmā vai vienīgā reize, kad kratīšanā iesaistītajiem cilvēkiem likts parakstīt dokumentu par informācijas neatklāšanu.
Vai lietā ir arī kāds aizturētais, KNAB izmeklēšanas interesēs joprojām neatklāj, savukārt RS rīcībā šādas informācijas neesot.
Nekādu papildu informāciju par piektdien RS veikto kratīšanu KNAB nesniedz.
Savukārt Zaķis apgalvoja, ka RS joprojām nav zināms iemesls, kāpēc uzņēmumā veikta kratīšana un kādas lietas ietvaros tā notikusi.
Jau ziņots, ka piektdien, 11.februārī, KNAB veicis kratīšanu RS un, iespējams, vēl citur lietā par Vācijas autobūves koncerna "Daimler" dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Vakar iesaistītās puses vien apstiprināja kratīšanas faktu, taču nekādus plašākus komentārus nesniedza. Vairākas amatpersonas nebija sazvanāmas.
KNAB izmeklētāji RS ieradās ap plkst.13, novēroja aģentūra LETA, un līdz pat vēlam vakaram atradās uzņēmuma telpās. Neoficiāla informācija liecina, ka galvenokārt viņus interesējuši RS arhīvā pieejamie dokumenti.
Ap plkst.19 KNAB darbinieki mikroautobusā iekrāva dažādas kastes un saiņus, no kuriem dažos, iespējams, ir datori, un devās prom, novēroja aģentūra LETA. Tomēr daļa KNAB darbinieku palika darboties RS telpās.
RS vadītājs Leons Bemhens visu dienu uz tālruņa zvaniem neatbildēja, bet neilgi pēc plkst.18 pameta biroja telpas, aģentūrai LETA apstiprinot KNAB darbinieku "vizīti" viņa vadītajā uzņēmumā. Par KNAB izmeklētāju ierašanās iemesliem esot jāvaicā KNAB, Bemhens neesot tiesīgs sniegt šādu informāciju.
RS kapitāldaļu turētāja pienākumus pilda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš patlaban ir atvaļinājumā. Viņa preses pārstāve Anna Kononova aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumā "notiek pārbaude" un KNAB interesējas par "Daimler" ražoto "Mercedes Benz" autobusu iepirkšanu.
Savukārt Ušakova aizvietotāja, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika (LPP/LC) preses sekretāre Liene Pētersone aģentūru LETA informēja, ka, atbilstoši noteiktajai kārtībai kratīšanas procesā ir pieaicināti pašvaldības pārstāvji - Rīgas domes Juridiskās pārvaldes darbinieki un pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, kurš arī piektdien bijis RS.
Neko par piektdienas notikumiem RS teicās nezinām citas aģentūras LETA uzrunātās atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.
Neilgi pirms Bemhena aizbraukšanas no biroja uzņēmumā ieradās citi RS vadības komandas locekļi.
ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmi iegādātos "Daimler" ražotos "Mercedes Benz" autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.
Kā ziņots, ASV Tieslietu ministrija kompāniju apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. "Daimler" pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu.
Publiski pieejamais, ASV apgabaltiesā apstiprinātais vienošanās dokuments par noregulējumu liecina, ka nauda caur dažādām ārzonas kompānijām un ražotāja pārstāvjiem Rīgas domes amatpersonām maksāta vairākkārt. Kopumā amatpersonas Latvijā kukuļos saņēmušas 2,2 miljonus eiro (1,5 miljonus latu).
Pēc šīs informācija publiskošanas pērn pārbaudi Latvijā sāka KNAB.
"Daimler" ar savu meitasuzņēmumu "MB Turk" un "EvoBus" starpniecību Rīgas domei pārdeva vairāk nekā 100 autobusu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Lai saņemtu pasūtījumus, doti kukuļi.
"Daimler" intereses tolaik Latvijā pārstāvēja SIA "Silvestar". Šī uzņēmuma valdē tolaik strādāja Uģis Cinis, Ervīns Baltiņš un divi Igaunijas pilsoņi. Cinis joprojām ir uzņēmuma amatpersona un 70% daļu līdzīpašnieks. Aģentūrai LETA šovakar izdevās sazināties ar Cini, taču uz jautājumu, vai viņš šajā lietā sniedzis kādas liecības Latvijas izmeklētājiem, uzņēmējs atbildēja, ka patlaban runāt nevar, un pārtrauca sarunu.
Laikā, kad notika kukuļdošana, nomainījās trīs Rīgas mēri - no 1997. līdz 2000.gadam šo amatu ieņēma Andris Bērziņš (tolaik LC), viņu nomainīja Andris Ārgalis (tolaik TB/LNNK), bet no 2001.gada Rīgas domi vadīja Gundars Bojārs (tolaik LSDSP).
Vicemēru krēslus šajā laikā ieņēmuši Ārgalis, Juris Rītiņš (DPS), Juris Visockis (LC), Inese Vaidere (TB/LNNK), Sergejs Dolgopolovs (tolaik TSP) un Aivars Kreituss (tolaik DP).
Satiksmes un transporta lietu komiteju līdz 2001.gadam vadīja Linda Baltiņa (LC), bet viņu nomainīja Guntis Pilsums (Labklājības partija). Savukārt Satiksmes departamenta direktors visus šos gadus bija Ivars Zarumba.
Autobusus pirka pašvaldības autobusu parki "Tālava" un "Imanta", kas tagad apvienoti RS. "Tālavu" tolaik vadīja pašreizējais RS valdes priekšsēdētājs Bemhens.
Jaunu autobusu iepirkšana, nomainot savu laiku nokalpojušos dzeltenos "Ikarusus", Rīgā sākās ap 1997.gadu ar Pasaules Bankas atbalstu. Vēlāk ar "MB Turk" bez konkursa tika slēgti vairāki papildu līgumi, savukārt 2001.gadā noslēdzās konkurss par vērienīgu autobusu iepirkumu nākamajiem pieciem gadiem. Tajā kopā ar "Mercedes" uzvarēja arī "Neoplan" un "Ikarus".