LZS vecbiedri jau pieraduši, ka kolēģes Rasmas Urtānes uzstāšanās debatēs allaž beidzas ar dzejas rindām. Taču šoreiz viņa bija nolēmusi piedāvāt partijas biedriem plašāku programmu, iesaistot tajā arī Indru Lintiņu, lai varētu nodziedāt pāris Eduarda Rozenštrauha dziesmas.
Zināms apgrūtinājums bija tas, ka debašu laiks katram runātājam ir ierobežots, bet mākslinieces to ievērojami pārsniedza, jo LZS kongresa delegātiem nolēma parādīt arī kādu uzvedumu. Tajā bija iecerēts paironizēt par deputātiem, piemēram, testējot potenciālos kandidātus ar jautājumiem, vai «prot turēt garas runas», vai prot melot, vai ir gatavs, ka viņu apsmies utt.
Ar ko šis priekšnesums būtu beidzies, delegāti tomēr neuzzināja, jo kongresa vadītājs Roberts Dilba norādīja uz ierobežoto uzstāšanās laiku. Kamēr Dilba vēl minstinājās, abas izpildītājas uzsāka dziesmu «Vecās likteņdzirnas», kuru viņām neviens neliedza arī pabeigt.
Delegāti pārsvarā bija saprotoši un ieinteresēti, ja neskaita atsevišķus izņēmumus. Kāda LZS biedre otrai paklusām vaicāja: «Vai tev neliekas, ka nu jau ir par daudz? Te jau sākas balagāns.» Iespējams, neapmierināta ar priekšnesuma kvalitāti bija arī Saeimas deputāte Iveta Grigule, kas neuzkrītoši izgāja no zāles, atgriežoties tajā tad, kad tradicionāli delegāti kongresa beigās dziedāja dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot».
To diriģēja LZS biedre Dagnija Staķe, kas stāvējusi arī pie Latvijas Zemnieku savienības kora šūpuļa. Tagad tas ir koris Pa saulei, kas atradis mājvietu Garkalnes novadā, un jau ir aiznesis Latvijas vārdu pasaulē, iegūstot arī balvas. Ar kora Pa saulei uzstāšanos sestdien atklāja Latvijas Zemnieku savienības kongresu.
LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis kongresa izskaņā sacīja: «Tādi mēs esam dažādi — nopietni, emocionāli, jautri, bet mēs neesam sastinguši.»