Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināta (19:29) - Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim; ministrs atbild ar to pašu

Latvijas Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, portālu Diena.lv informēja Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Pēdējā laikā Rektoru padomei un R.Ķīlim bija domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.

Rektoru padome uzskata, ka Ķīlis noniecinājis augstāko izglītību

Atklātajā vēstulē, kas adresēta R.Ķīlim, premjeram Valdim Dombrovskim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei, teikts, ka Rektoru padomes šā gada 7. septembra sēdē rektoru vairākums atbalstīja neuzticības izteikšanu ministram R.Ķīlim, ņemot vērā haotisko un nekompetento nozares vadību. "Vienlaikus, ievērojot akadēmiskās diskusijas tradīciju, tika nolemts sasaukt Rektoru padomes ārkārtas sēdi, aicinot ministru iepazīstināt ar konkrētu reformu plānu," teikts padomes vēstulē.

Rektoru padome ministram pārmet viņa teikto laikrakstam Čas, kurā viņš izteicies, ka divas trešdaļas Latvijas augstskolu ir jāslēdz vai jāapvieno. "Šāds paziņojums gada pirmajā studiju dienā ir klaja necieņas izrādīšana augstskolām, studentiem, mācībspēkiem," norādīja Rektoru padome.

"Par ministra attieksmi pret augstākās izglītības nozari varējām pārliecināties arī Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitā, kurā tika ignorēti nozares profesionāļu viedokļi. Ministra nievājošās attieksmes piemērs - Ministru kabineta sēdē ministrs aicina neieklausīties augstskolu iebildumos, jo tikšot piedāvātas vēl lielākas reformas un tām sekošot vēl lielāki iebildumi," sacīja padomes pārstāvji.

Viņi arī uzsvēra, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu panākumu pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības. Rektori uzsvēra, ka pāreja uz studiju virzienu akreditāciju balstās 2011. gada vasarā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos, kurus ierosināja augstskolas pašas.

"Ministrs nav spējis izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," pauda Rektoru padome.

Padome arī uzskata, ka R.Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.

Ķīlis uzsver - jāizbeidz prakse, ka padome piešķir sev naudu

Savukārt ministrs savā komentārā, atbildot uz Rektoru padomes vēstuli, uzsvēra, ka "ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu".

"Tas, ka vēlos nodot studiju virzienu akreditāciju ārējai un neatkarīgai institūcijai, kuras sastāvu veidos starptautiski eksperti, darba devēju un nozares politikas pārstāvji, protams, nav pa prātam vairumam Latvijas rektoru, kas vada vājas un nekonkurētspējīgas augstskolas. Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000. Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes lēmuma iemesli. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā," kritisks ir R.Ķīlis.

Rektoru padome aicinājusi R.Ķīli uz tikšanos nākamajā nedēļā - no 10. līdz 14. septembrim.

Vjačeslavs Dombrovskis: pieprasījums atkāpties no amata ir nepamatots

Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas Rektoru padomes aicinājums izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim atkāpties no amata ir nepamatots un ir saistīts ar augstākās izglītības sektora problēmu aktualizēšanu un ar Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem neļaut akadēmiskajam sektoram pašam sevi akreditēt, ziņo LETA.

Viņš skaidroja, ka augstākās izglītības sektors katru gadu no nodokļu maksātāju naudas saņem desmitiem miljonu latu, kas tiek izlietoti budžeta vietu finansēšanai. Un šīs jomas pārstāvji arī vēlas paši lemt gan par to, kam izdalīt naudu, gan lemt par savu programmu akreditēšanu. Ja būtu labi rezultāti, tad diskusiju nebūtu, bet ir redzams, ka "augstākās izglītības sektors ir strupceļā un tam ir acīmredzami slikti rezultāti", uzsvēra politiķis.

Latvijā ir "nenormāli liels" augstskolu skaits - ap 40. Savukārt neviena no mūsu universitātēm nav pasaules 1000 labāko universitāšu skaitā, lai gan Igaunijas un Lietuvas universitātes šādu godu ir izpelnījušās. RP un Ķīlis ir sākuši uzdot jautājumus par augstākās izglītības iestāžu piedāvāto kvalitāti, kāda tiek radīta par nodokļu maksātāju naudu, norādīja V.Dombrovskis.

Deputāts akcentēja, ka R.Ķīlis investē laiku komunikācijai ar jautājumā iesaistītajām pusēm, taču te neesot runa par komunikācijas problēmām, bet gan par jomas nevēlēšanos atteikties no tiesībām pašiem sevi akreditēt. RP frakcijas priekšsēdētājs atzina, ka katram cilvēkam, arī izglītības un zinātnes ministram, ir "kur augt un attīstīties".

Druviete gatava uzņemties starpnieka lomu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir gatava uzņemties starpnieka lomu, cenšoties palīdzēt risināt problēmas, kuras radušās izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim un Latvijas Rektoru padomei, šodien sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V), ziņo LETA.

Viņa norādīja, ka komisija ir gatava organizēt abu pušu tikšanos, lai atklāti būtu iespējams izrunāt visus sasāpējušos jautājumus. Nepieciešams noskaidrot, vai nesaskaņu cēlonis ir radies komunikācijas pārrāvumu dēļ, vai arī to pamatā ir principiālas atšķirības uzskatos par labāko rīcību, skaidroja politiķe.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai trešdien, 12.septembrī, ir plānota sēde, kurā R.Ķīlis tiks uzklausīts par visām aktualitātēm pārraudzītajās jomās. Ņemot vērā, ka sēde ir atklāta, pastāv iespēja, ka tajā piedalīsies arī Rektoru padomes pārstāvji. Savu dalību sēdē jau ir pieteikuši grāmatizdevēji, sacīja I.Druviete.

Komisijas priekšsēdētāja piebilda, ka 12.septembra sēdē minētās nesaskaņas būs tikai viens no jautājumiem, tāpēc, lai to pārrunātu sīkāk, būs nepieciešams organizēt citu, īpašu sarunu. Viņa atturējās paust viedokli šajā strīdā, akcentējot, ka vispirms vēlas uzklausīt ministra viedokli. Vaicāta, vai pēc šīm sarunām Ķīlim varētu nākties atkāpties no amata, I.Druviete atbildēja, ka ir pāragri prognozēt, kā attīstīsies notikumi.

Viņa uzsvēra, ka Rektoru padome ir ietekmīga organizācija, kurā apvienojušies augstskolu rektori un kuras kā sociālā partnera līdzdalība reformu veikšanā "nenoliedzami ir vajadzīga".

Auziņš domā, ka padomes lēmums ir pārsteidzīgs

Rektoru padomes lēmums izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim ir pārsteidzīgs un nav konstruktīvs, uzskata Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

M.Auziņš sacīja, ka šādu lēmumu viņš neatbalsta. M.Auziņš piektdien piedalījies Rektoru padomes sēdē, taču tā ieilga un viņš nepalika līdz sēdes beigām, tāpēc informācija par neuzticības izteikšanu esot bijusi "kā zibens no skaidrām debesīm", jo sēdes laikā izveidojies "konstruktīvs dialogs" ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.

Sarunu bija plānots turpināt pirmdien, piedaloties arī pašam ministram, pastāstīja M.Auziņš, piebilstot, ka šīs nedēļas laikā ir vairākas reizes runājis ar R.Ķīli par šiem akreditācijas noteikumiem un viņam nav licies, ka ar ministru būtu grūti komunicēt. LU rektors arī norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kāda būs ministra pozīcija un kā noritēs saruna ar viņu pēc šāda Rektoru padomes lēmuma.

M.Auziņš uzsvēra, ka arī iepriekš paudis nostāju, ka neatbalsta neuzticības izteikšanu R.Ķīlim, jo šāda iespēja esot bijusi nojaušama. Piektdienas Rektoru padomes lēmums izteikt neuzticību R.Ķīlim neesot bijis vienbalsīgs, teica LU rektors.

(ziņa papildināta ar M.Auziņa viedokli)



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas