Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju
nesodāmības apkarošanā, uzskata ministrijā. Ārlietu ministrija aicina Krieviju respektēt ECT
spriedumu, kas balstīts uz juridiskiem, nevis politiskiem argumentiem. Krievijas amatpersonas gan paudušas neizpratni par ECT lēmumu, ko Maskava saista ar centieniem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un reabilitēt nacismu.
Arī pats V.Kononovs apgalvo, ka Latvija piemānīja Eiropas tiesu, vēsta RIA Novosti. Viņš apgalvo, ka Latvija neesot iepazīstinājusi tiesu ar visiem faktiem, no krimināllietas esot izmesta virkne materiālu.
«Tas ir mēģinājums pārskatīt Nirnbergas tribunāla spriedumu. Latvija mēģina aizskart pašu svētāko. Viņi vēlas paplašināt iespējas pārrakstīt kara vēsturi. Uzvarētājus grib pataisīt par noziedzniekiem. Noslāpēt attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju, padziļināt plaisu starp latviešu un krievu tautām. Un vēl viņi grib reabilitēt nacismu,» teicis V.Kononovs. Viņš piebilda, ka «ticu savai uzvarai un to jau redzu».
Bijušais partizāns Kononovs zaudējis prāvā pret Latviju
Bijušais padomju partizāns V.Kononovs pirmdien zaudējis tiesas prāvā pret Latviju, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta atcēla zemākās instances lēmumu, ka viņš savulaik netaisnīgi notiesāts par kara noziegumu izdarīšanu.
ECT Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un 3 balsīm "pret" atzina, ka 2004.gadā notiesājot V.Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantā.
ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Krievija ECT Lielās palātas lēmumu nosoda; tas attaisno nacismu
Krievijas pārstāvis ECT Georgijs Matjuškins aģentūrai Interfax spriedumu nosaucis par “eksotisku”. “No juridiskā viedokļa šādu spriedumu var uzskatīt par eksotisku.” Pēc viņa teiktā, trīs tiesneši, kas nepiekrita vairākuma viedoklim bija tiesneši no Bulgārijas, Moldovas, kā arī ECT prezidents, kas pārstāv Franciju.
Krievija ir oficiāli nosodījusi ECT Lielās palātas spriedumu, kas atzīst, ka V.Kononovs likumīgi apsūdzēts genocīdā.
“Šāds lēmums nav saprotams. Mēs tikko kā atzīmējām 65.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām un pēkšņi tiek pieņemts lēmums pret tiem, kas cīnījās pret fašismu,” par Krievijas Ārlietu ministrijas reakciju vēsta Interfax.
"Mēs nosodām šādu lēmumu."
Krievija neatstāšot bez ievērības Strasbūras tiesas lēmumu un to rūpīgi analizēšot. Pirmie secinājumi liecina, ka “runa ir par bīstamu precedentu, kas ir ļoti satraucošs”. Krievija izdarīšot secinājumus gan attiecībā pret šo tiesas lēmumu, gan Eiropas Padomi kopumā.
Maskava darīšot visu iespējamo, lai analogas lietas Eiropas tiesā nenonāktu. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā arī teikts, ka jāņem vērā arī negatīvās sekas, ko tiesas nolēmums V.Kononova lietā radīs kara veterānos, kas cīnījās pret nacismu.
Latvija nosoda Krievijas mēģinājumu ietekmēt ECT
Latvijas Ārlietu ministrija stingri nosoda Krievijas Federācijas (KF) pārstāvju mēģinājumus ietekmēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Kā vēsta ministrija, esot novēroti vairāki šādi mēģinājumi lietas «Kononovs pret Latviju» izskatīšanas laikā, kad tiesneši gatavoja spriedumu.
Plašsaziņas līdzekļos organizētā kampaņa, kas kulminēja ar Lielās Palātas tiesnešu balsojuma atklāšanu pirms sprieduma pasludināšanas, un draudīgie KF pārstāvju izteikumi vērtējami kā tiesas apspriežu noslēpuma pārkāpums un Tiesas neatkarības apdraudēšana.
Lai arī lietā «Kononovs pret Latviju» KF pārstāvju izdarītais spiediens uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu nevainagojās ar panākumiem, Latvijas Ārlietu ministrija ir norūpējusies par bīstamo tendenci.
Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Eiropas Padomes līmenī būtu stingri jānosoda jebkādi Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekmēšanas mēģinājumi, kā arī sadarbībā ar ECT jāapspriež iespējamie pasākumi, kuri tālāk nostiprinātu ECT neatkarību.
Arī ECT būtu nepieciešams pārskatīt pašreizējās darba metodes, lai nostiprinātu tiesas apspriežu noslēpumu, norāda Ārlietu ministrija.
Kononova advokāts: Spriedums ir politisks
V.Kononova advokāts Mihails Joffe aģentūrai Interfax teicis, ka šis ECT lēmums esot politisks, tam nesot nekāda sakara ar lietas juridisko būtību.
Advokāts uzsvēra, ka ECT spriedums ļaut atzīt, ka 1944.gadā darbojās nacistiskās varas likumi, jo citi likumi tobrīd okupētajā Latvijā nedarbojās.
M.Joffe arī paziņoja, ka «aizstāvība prasīs pārskatīt ECT spriedumu». Pēc advokāta teiktā, šāda iespēja pārskatīt lietu pastāvot, balstoties uz iepriekš tiesai nezināmiem jaunatklātiem faktiem, kam var būt izšķirīga ietekme uz spriedumu. Viens no šādiem faktiem, pēc M.Joffes teiktā, esot tas, ka V.Kononovam personīgi neesot bijis nekāda sakara ar ciema iedzīvotāju nošaušanu. «Vasilijs Kononovs vienkārši bija vienības komandieris un personīgi nepiedalījās nošaušanās,» teica advokāts.
Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine nedomā, ka ir V.Kononova advokātu nodoms panākt sprieduma pārskatīšanu ir reāls; viņa to rakturo kā «ķeršanos pie pēdējā salmiņa».
Kononova lietas vēsture
Latvijas Augstākā tiesa savulaik atzina V.Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā.
2008.gada 24.jūlijā ECT Mazā palāta pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu V.Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam V.Kononovam.
V.Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Viņš uzskata, ka ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.
V.Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad viņam tika piespriests pusotru gadu ilgs cietumsods. Pēc sprieduma pasludināšanas viņu atbrīvoja, jo soda termiņu bija jau izcietis. Pēc atbrīvošanas V.Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
V.Kononova lieta saistīta ar notikumiem 1944.gadā, kad viņa vadītā partizānu grupa Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja deviņus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Nogalināto vidū bija arī Krupņiku ģimene - Mihails un viņa sieva Tekla, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māte Veronika. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. T.Krupņikova bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā.
V.Kononovs ir atzinis, ka slepkavības ir notikušas, tomēr pastāv uz to, ka upuri sadarbojušies ar nacistisko okupācijas režīmu un nogalināti apšaudes laikā. «Tie «civiliedzīvotāji» bija bruņoti - viņi bija šucmaņi. Vācijas specdienesti šajā ciemā bija izveidojuši atbalsta punktu. Šie ļaudis aktīvi piedalījās partizānu likvidācijā. Viņi ievilināja slazdā 12 cilvēku, nošāva un sadedzināja. Partizānu tribunāls izskatīja šo lietu un atzina šos cilvēkus par vainīgiem. Viņiem piesprieda nāvessodu. Latvija uzskata, ka viņi bija civiliedzīvotāji. Tas neatbilst patiesībai. Piemēram, manā vienībā viņi ievainoja partizānu Mihailu Stepanovu,» intervijā RIA Novosti apgalvo V.Kononovs.
(papildināta ar audio no Latvijas Ārlietu ministrijas preses konferences)