Pauls Raudseps: Gaisa bedre

Vēl viens ar lidošanu saistītais vājais melnais punkts ir lidosta Rīga, kuras vadība ar dzejnieka dēlu acīmredzot rada valstij nemazākus zaudējumus, ka airB. un slavenā buldozeru pedalēšana turpinās, bet tur viss, kā riktīgā dīķi, visi gali tiek laisti ūdeni, jo mazāk nonak atklātībā, jo labāk.

Lato Lapsa: Kad «Diena» sāk moralizēt par «pareizu» biznesu... ai, ai, ai - KAM pieder Diena??? Estonian Air?? It kā kapitāls esot no Igaunijas, tagad sāk "atstrādāt" saimniekiem no Tallinas... KAUNS, Diena!

Turklāt īpaši interesanti, ka apšaubāmi ir pat šie «Dienas» uzrādītie dati. Lūk, maza vēstulīte, uz kuru jau pāris dienas gaidīju atbildi no «Dienas» sabiedrisko attiecību nodaļas un galvenās redaktores Anitas Braunas: «Gatavojot publikāciju par mediju tirgu, vēlos uzdot Jūsu uzņēmumam šādu jautājumu: Jūsu uzņēmums publiski apgalvo, ka tā izdotā laikraksta «Diena» abonentu skaits šā gada 1. augustā ir bijis 26 249 (neskaitot nedēļas nogales komplekta abonentus). Šā gada 3. augustā laikraksta «Diena» uzrādītā tirāža bija 28 125 eksemplāri. Vai tas nozīmē, ka ikdienā mazumtirdzniecībā tiek nodoti tikai nepilni divi tūkstoši laikraksta «Diena» eksemplāru, vai arī tam ir kāds cits skaidrojums?...» Pirmā atbilde bija – norādīta, lūk, esot «pārdotā tirāža, kas pa dienām atšķiras atkarībā no pielikuma, kurš tajā dienā iznāk». Uz jautājumu, kādā dīvainā veidā laikraksts jau iepriekšējā vakarā spēj nodrukāt pasītē tirāžu, kas reāli tiks pārdota (nevis nodrukāta, bet tieši pārdota) nākamajā dienā, atbilde pēc pārdomu brīža skanēja – tā tiekot prognozēta pēc iepriekšējiem pārdošanas rezultātiem. Tikai pēc ilgākas sarakstes «Diena» atzina – jā, konkrētajā dienā tiešām esot plānots pārdot nepilnus divus tūkstošus avīžu... Tāds interesants «pareizais» bizness un tā sludinātāji, vai ne? Un vēl interesantāk, ka, neraugoties uz savu visa veida bankrotu, viņi joprojām mēģina mācīt dzīvot citus.

Pat nemēģināšu atgādināt jaunizceptā uzņēmējdarbības guru pārstāvētās «Dienas» pašas pagājušā gada katastrofālos zaudējumus (1,78 miljoni latu «Dienas» mēroga uzņēmumam ir reāla katastrofa) un mazpārliecinošos stāstus par vājo reklāmas tirgu un ekonomisko krīzi, kas tomēr citus mediju uzņēmumus nez kāpēc ietekmēja būtiski mazāk. To tāpat zina visi.

Raksta autora Paula Raudsepa kompetence un izmanība Latvijas reālās politekonomikas jautājumos nav apstrīdama – galu galā to viņš apliecināja jau deviņdesmito gadu sākumā kā viens no savas personiskās labklājības veicināšanas biznesa plāna ziņā neapšaubāmi veiksmīgās «Dienas» kādreizējo prihvatizatoru četrotnes.

Lai darbojas princips - kas maksā, tas pasūta mūziku! Valsts dod naudu un regulē tālāko darbību, t.i., Flikam ar savu komandu jāpazūd.

200% atbalsts rakstam! N audu dot TIKAI tad,ja Fliks pazūd tālēs zilajās, visiem līgumiem slepenību nost, visas padomes nomainīt un amatos ielikt aviācijas profesionāļus. Ja Ryanairs tiek apkalpots par 1 euro - parasto 300 euro vietā, tad jāsāk domāt, vai šie te 299 euro neieripo Šlesera badīgajās kabatās!

airBaltic zaudējumu apmērs pret apgrozījumu 2008.gadā ir starp augstākajiem Eiropā. Tāpēc norakstīt smago neveiksmi tikai uz pagājušajā gadā sākušos ekonomisko krīzi nebūtu korekti, jo citi to ir pārcietuši labāk. ======================== Un turklāt neaizmirsīsim, ka tas vēl ir pie lielajām lidostas nodevu atlaidēm, ko saņēma airBaltic. Naudu šim uzņēmumam var dot tikai ar vienu noteikumu - visi pašreizējie tā vadoņi gan padomē gan valdē pazūd no šīs kompānijas.

ja grišins ir ko izpētījis, tad būtu labi vismaz tabulu pielikt klāt. un starp augstākajiem, nebūt nenozīmē starp sliktākajiem. nevar biznesa veiksmi/neveiksmi mērīt tikai pēc viena gada peļņas. un te viens raksta, ka pateicoties internetam lidos mazāk. nu moins... nez kāpēc cilvēki pēdējo 10 gadu laikā lido daudz reizes vairāk kā agrāk. ja lidos mazāk, tad ekonomiskās situācijas dēļ. bet pagaidām airbaltika taktika ar lietuvas un igaunijas tirgu paņemšana izskatās ok. vai tā atpelnīs zaudējumus, to laiks parādīs (nākošie divi gadi).

Raudseps perfekti visu salicis pa plauktiem. A visādiem gudrīšiem iesaku pievērst uzmanību vienai rindkopai: Tad nāca 2008.gads, kuru airBaltic beidza ar satriecošiem zaudējumiem — 27,8 miljoniem latu. Kā izpētījis J.Grišins, airBaltic zaudējumu apmērs pret apgrozījumu 2008.gadā ir starp augstākajiem Eiropā. Tāpēc norakstīt smago neveiksmi tikai uz pagājušajā gadā sākušos ekonomisko krīzi nebūtu korekti, jo citi to ir pārcietuši labāk. Neatceros kurai Amerikas aviokompānijai, kuras flotē ir ap 500 lidmašīnām, zaudējumi bija 250 miljoni USD. Es teiktu, ka stipri neproporcionāli, un tas vēl maigi sakot!!!

Tie ir tikai fakti, kas parā'da, kāpēc AB šobrīd nevar konkurēt pat reģionā. Bet nākotnē: ar esošo pieeju un objektīvo faktu, ka cilvēki lidos arvien mazāk, visādas vadu un bezvadu tehnloģijas attīstīsies un taps lētākas, tur gaida visnotaļ liels dizāsters. Par ko, izrādās, Dombrovskis gatavojas ielikt valsts naudu (kas gan nav budžeta jautājums):) un pastāsta tikai to, ka nauda ņemta no VAS un nekādi neiteikmē sarunas ar EK un SVF, kas tāpat ir saprotams.

It seviski nemot veraa Rigas geografisko novietojumu un Kastrupas, Arlandas un Fraknfurtes relativo tuvumu. Vini lika uz karti ka krievi un visa bijusi PSRS masveidaa lidos caur Rigu, jo Riga runaa krieviski. Tikai vini masveidaa nekur nelidos veel 15 gadus un viniem ari sis virziens neskiet seviski interesants. Un pasazieru plusma uz austrumiem ir apsaubaama. Tie vinu gadriozie plaani par desmitiem miljonu pasazieru ir bez seguma. No kurienes to pasazierus lai nem, Kastrupai 2008 gadaa bija 21mil. un Arlandai 18 mil pasazieru. Sis lidostas ir tikai stundas attaalumaa no Rigas ar daudz augstaku servisa un savienojoso lidojumu skaitu.

Simtprocentīgi piekrītu.

Varbūt tik ilgi, kad beidzot parādīsies kāds politiķis (Jo arī Dombrovskis laikam to nesaprot), kurš argumentēti paskaidros, ka AIR Baltic mēģinājums veidoties par lielu reģionālu aviolīnju, pretēji jebkurai loģikai, ko diktē pasaulē notiekošie procesi (kur ir uzsvars uz virtuālo vidi, komunikācijām, nevis fizisku pārvietošanos pa gaisu), ir lemts neveiksmei. Jo vienmēr būs kāds, kurš lētāk par AB pārvietos tūristus no punkta A uz B. Visi pārējie savas lietas nekārto, ceļojot. Ko vien ir vērta Šlesera "vīzija" par Rīgu kā otras Frankfurtes messes inkarnāciju!

Stāsts par to, kā veiklie zēni - Šlesers & Fliks un Ko - turpina nesodīti slaukt viņiem nepiederošo pussprāgušo govi - valsti.