Prezidenta iniciatīva – uvertīra bīstamai spēlei

Lai gan, kad iepriekš neoficiāli runāju ar atsevišķiem valdošās koalīcijas deputātiem, bija skaidrs, ka attieksme ir piesardzīga, ja ne kritiska, Saeima vakar, 27. martā, tomēr pieņēma izvērtēšanai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos grozījumus trīs likumos, kas prezidentam ļautu no Saeimas pārņemt kandidātu izvirzīšanu trim nozīmīgiem amatiem. Runa ir par Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izvirzīšanas kārtību. Jūs kāpāt Saeimas tribīnē, lai pret to iebilstu, pret nobalsoja arī visa Apvienotā saraksta (AS) frakcija. Savukārt par kopā ar koalīciju nobalsoja gan Nacionālā apvienība, gan Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā. Lai gan šis balsojums pagaidām nozīmē tikai to, ka Saeimā par šo sāksies debates, jūs cēlāt trauksmi par vēlmi paplašināt prezidenta pilnvaras. Vai es pareizi no jūsu runas un kuluāros no koalīcijas politiķiem dzirdētā, kā arī vispārējā konteksta saprotu, ka satraukums ir par, iespējams, daudz plašākiem plāniem nekā triju amatpersonu izvirzīšanas kārtība?

Es to saskatu plašāk, jā. To tendenci es skaidri sajutu, jau esot Saeimas priekšsēdētāja amatā, tāpēc vienmēr uzsvēru parlamentārās demokrātijas nozīmi un pienākumu to sargāt. Un no tā arī kaut kādā mērā ir formulēts visas AS frakcijas viedoklis. Saeimas Juridiskais birojs vēsturiski jau daudzkārt ir sniedzis noraidošus atzinumus, kad gadu gaitā dažādu Saeimu sasaukumos ir virzītas līdzīgas idejas. Un tās iebildes balstās arī atziņā, ka Latvijas prezidenta pilnvaru uzskaitījums Satversmē tiek uzskatīts par izsmeļošu. Ko tas nozīmē? Ka mūsu Satversmes tēvi, to pieņemot, ir iecementējuši parlamentārās demokrātijas modeli, kurā prezidentam ir reprezentatīva funkcija un viņa pilnvaras ir smalki aprakstītas Satversmē, un tās ir izsmeļošas, tās nevar pamainīt ar kaut kādu likumu, bet ar Satversmes grozījumiem. Valsts prezidents, piemēram, Saeimai apstiprināšanai izvirza Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidatūru, bet tas izriet no viņa Satversmē nostiprinātā, ka viņš ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Bet kādā sakarā [tiek runāts par pilnvarām izvirzīt] Valsts kontroles un Latvijas Bankas vadības un tiesībsarga [kandidatūras]? Tas nav joku jautājums, tas ir konstitucionālā balansa jautājums.

Jūs gribat teikt, ka, dodot Valsts prezidentam papildu funkcijas šo triju amatpersonu izvirzīšanā, faktiski notiktu prezidenta funkciju paplašināšana caur sētas durvīm it kā ar tehniskiem šo triju likumu un vēl Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, apejot nepieciešamību grozīt Satversmi?

Jā! Caur sētas durvīm, un mūsu Satversmes tēvi kapā vienkārši apgrieztos otrādi! Jo tas nozīmētu – ja kāds izdomātu prezidentam piešķirt vēl kaudzi ar pilnvarām, pietiktu, ka Saeimas zālē sanāktu 50 deputātu un ar 26 balsīm caur kaut kādiem likumiem prezidentam varētu tikt piešķirtas ekstraordināras tiesības. Tas ir absurds.