Ivars Ījabs, politologs
Šī ir viena no visjēdzīgākajām V.Zatlera runām, kas līdz šim dzirdētas. Droši vien Saeimā vairākums smīnēja bārdā par viņa uzskaitītajām lietām, taču prezidenta teiktais ir kā lojalitātes apliecinājums demokrātijas ideāliem un valsts attīstībai. Atšķirībā no Vairas Vīķes-Freibergas, kura tiešā tekstā runāja par Damokla zobenu virs dažu deputātu galvām, V.Zatlers runāja vispārīgi par neveiksmīgu komunikāciju, par to, ka Saeima ir mācījusies. Bet dažas lietas deputātiem var nepatikt, kaut vai par divu referendumu rīkošanu – ja jau nobalsojāt pret, tad jums vajadzētu arī izstāstīt, kāpēc. Par KNAB prezidents izteicās lakoniski, taču bija mājiens par biroja priekšnieka izvēles kārtību. V.Zatlers nav pieskāries ekonomikai, taču šī bija izteikti politiska runa. Zināmā mērā viņš ir pieskaņojies arī sēdes darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem. V.Zatlera uzrunu deputātiem var nosaukt par problēmorientētu. Līdz šim tik skarbus vārdus no viņa neesam dzirdējuši.
Rita Ruduša, portāla politika.lv galvenā redaktore
Valda Zatlera prezidentūras zīmols — konkrētības trūkums — neizpalika arī 17.jūlija uzrunā Saeimā. Runa ir haotiska, virspusēja, ar pilnīgi neskaidru vēstījumu, pārpilna ar birokrātisku tukšvārdību un neveiklām gramatiskām konstrukcijām. Šķiet, ka runas rakstīšana notikusi pēc "rasola" principa. Paņemam dažādas problēmas — sabiedrības uzticības trūkums, steigā pieņemti lēmumi, korupcija — sagriežam sīkos gabaliņos un pārlejam ar "atbildības" un "demokrātijas" mērci. Taču "rasols" sanācis bezgaršīgs — gan tāpēc, ka tajā trūka vienas ļoti būtiskas sastāvdaļas (ekonomikas!), gan tāpēc, ka pārējās sastāvdaļas bija sabērtas bļodā pusgatavas un mērcei pietrūka asuma. Kā var runāt par korupciju, bet nerunāt par KNAB neatkarību? Kā var apgalvot, ka "demokrātija Latvijā ir nostiprināta", nepiedāvājot tam nekādu pamatojumu? Kādēļ prezidents lieto birokrātiskos vārdus "jārada", "jāpilnveido", "jāiesaistās", nenorādot, kurš būs tas, kurš radīs, iesaistīsies un pilnveidos? No kā tādā gadījumā prasīt "atbildību", kas runā pieminēta sešas reizes? Rodas iespaids, ka prezidentam bijis daudz labu nodomu, taču pietrūcis spējas tos īstenot. Runāts ir daudz, bet pēc būtības pateikts nav pilnīgi nekas.