Tas jau laikam ir traģikomiski, ka pēc jaunākā pavērsiena Latvijas Bankas (LB) prezidenta ievēlēšanas procesā mums nu jau trešo reizi jāatgriežas pie šīs tēmas. Bet par attaisnojumu gribu izvirzīt apspriešanai pieņēmumu, ka nu jau šeit vairs nav runa tikai šauri par LB prezidenta ievēlēšanu, bet par ko plašāku – visas šīs koalīcijas, atsevišķu tās partiju un īpaši premjeres partijas mazspēju organizēt politisko procesu, nespēju sastrādāties un to, cik ilgi šī valdība pastāvēs. Un, kas pats trakākais, ne jau dēļ šī konkrētā jautājuma, kas nemaz nav tik principiāls, kā tagad man saka politiķi, bet paša šī neveiklā procesa dēļ.
Man tas no malas izskatās tā, ka – jā, tas patiešām šobrīd vairs nav jautājums par konkrēta augsta līmeņa finanšu vadītāja izvēlēšanu LB prezidenta amatā. Sākotnēji tur noteikti bija pietiekoši liela ietekme kādiem pietiekoši spēcīgiem lobijiem, kas tur strādāja fonā (lai sekmētu viena vai otra kandidāta izvirzīšanu un ievēlēšanu – red.), bet tagad jautājums drīzāk ir par koalīcijas un, es pat paplašinātu, vispār par esošās Saeimas jebkādu sadarbībspēju. Jo visos laikos gan pozīcija, gan opozīcija savā starpā tomēr sarunāja kādus risinājumus, lai tas viss neizskatītos smieklīgi. No politiskās loģikas raugoties, sanāk, ka opozīcija tagad ir uzvarētāji, jo no sākuma bija pret Mārtiņu Kazāku, bet tagad paši viņu virza un ir panākuši, ka premjeres partija kopā ar vēl vienu pozīcijas partiju – Progresīvajiem – atbalstīs viņu kandidātu. Problēma – sabiedrībai no malas tas izskatās kā cirks – tā ir tā lielākā problēma, manuprāt. Tas politiskais teātris kļūst arvien vairāk un vairāk par cirku, kurā visi tā spēlētāji izskatās traģikomiski.
Neizskatās pat, ka opozīcija justos kā lielie uzvarētāji no šī visa, jo viņiem izdevies sabiedrībai parādīt, ka koalīcija nespēj vienoties par savu kandidātu un pēdējā brīdī spiesta pieslieties opozīcijas kandidātam, kuru paši uzmeta. Teiksim godīgi, Apvienotais saraksts, izvirzot Kazāku, jau diez vai ar ko tādu rēķinājās, viņu spēle bija kā no politiskās ābeces – vienkārši patroļļot jeb paķircināt Jauno Vienotību (JV) un Progresīvos, iebakstot publiski acī, ka redz, kādu labu kandidātu jūs neargumentēti uzmetāt.
Es pilnībā piekrītu, ka sākotnējā opozīcijas motivācija, izvirzot Kazāku, bija troļļošana ar dziļu pārliecību, ka iedzīs pozīciju strupceļā un kā nu tur visi tagad balsos. Bet šobrīd opozīcijā tiešām tās sajūtas varētu būt dažādas. Tie, kuri tikai spēlē politiskās spēlītes, varētu būt apmierināti – paskat, kā tagad koalīcija balso par mūsu kandidātu! Bet es pieļauju, ka opozīcijā ir arī paliela daļa cilvēku, kuri tagad, apzinoties, ka Kazāks var tikt ievēlēts, vairs nemaz nav tik laimīgi par šo. Tieši tāpēc es par visu šo procesu runāju kā par stipri pārspēlētu politisko cirku, kur neviens nav īsti saprotams un neviens nav īsti ieguvējs – ne pozīcija, ne opozīcija. Drīzāk parādās jautājums, cik spējīga vispār ir Saeima šādus nozīmīgus jautājumus izdiskutēt un atrast tiem risinājumu. Protams, galvenā vaina vai iniciatīva šeit būtu jāuzņemas vadošajai premjera partijai, bet arī pārējie neizskatās gluži labi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60