Apmēram gadsimta ceturkšņa laikā viņas māksla ierakstījusi pašas spožākās lappuses latviešu baleta vēsturē. Savulaik viņa atzīta par vienu no piecām labākajām krievu baletmeistara Mihaila Fokina 1907. gadā iestudētās miniatūras Mirstošais gulbis tēlotājām pasaulē – tā Latvijas Nacionālā enciklopēdija vēsta par balerīnu Veltu Vilciņu (1928. gada 13. decembris – 1995. gada 8. janvāris). SestDiena laikabiedru atmiņas par Veltu Vilciņu publicēja 1995. gada 28. janvāra numurā, tātad neilgi pēc viņas aiziešanas mūžībā.
"Ar Veltu nevarēja draudzēties, viņai vajadzēja kalpot," atcerējās Veltas Vilciņas jaunības draudzene – Rīgas Ledus baleta vadītāja Ieva Grotuse. "Laiku pa laikam mēs ļoti daudz bijām kopā. Taču tiklīdz jutu, ka viņa mani ir sagrābusi un tagad es daru tikai to, kas Veltai ir vajadzīgs, ka viņa jau savā dienas plānā ierēķinājusi, ko es viņas labā darīšu, muku prom. Tā kā viņa bija brīvais putns un savus draugus brīžam rija nost, tad bija periodi, kad Velta palika viena pati. Vientulību Velta pārdzīvoja. Ja viņa bija cietusi fiasko (tajā laikā lielākoties sirdslietās, jo darbā viņai toreiz veicās lie
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40