Kā aģentūrai LETA, atsaucoties uz apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci, pastāstīja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa, agrāk šis jautājums nebija tik aktuāls, bet pēdējā laikā problēmas ar konvoju kļuvušas sistemātiskas. Tomēr tiesas vadība norāda, ka nekādā gadījumā nevajadzētu vainot pašus konvoja darbiniekus, kuri dara visu iespējamo, lai maksimāli nodrošinātu apcietināto personu nogādāšanu uz tiesu. Problēmas cēlonis meklējams konvoja darbinieku trūkumā.
Tā, piemēram, 8.oktobrī apgabaltiesā bija ieplānotas 17 tiesas sēdes, uz kurām vajadzēja konvojēt personas, bet konkrētajā dienā ar konvojēšanu varēja nodarboties tikai 44 cilvēki, kuru pārraudzībā ir ne tikai apgabaltiesa, bet viss Rīgas tiesu apgabals, tostarp arī Jūrmalas un Siguldas tiesas un citas pirmā līmeņa tiesas. Šiem pašiem darbiniekiem jānodrošina arī personu konvojēšana uz Augstāko tiesu.
Kā skaidroja Auniņa, šādos gadījumos mēdz izveidoties situācijas, kad uz tiesas sēdi ir ieradies gan prokurors, gan advokāts, gan cietušie, gan liecinieki, bet nav vienīgi apsūdzētās personas, kuru nepieciešams konvojēt no cietuma. Rezultātā nākas gaidīt pat trīs stundas, tādējādi lieki izšķērdējot laiku, turklāt advokātam par šo dīkstāvi ir nepieciešams arī maksāt, un šādos gadījumos tas jādara valstij.
Rīgas apgabaltiesā ir 26 tiesneši, kuri regulāri skata krimināllietas. Vairāki no viņiem jau vērsušies pie tiesas vadības, lūdzot skaidrot izveidojušos situāciju saistībā ar konvoja kavēšanos, norādīja Auniņa, piebilstot, ka reizēm pat apcietinātā persona tiek konvojēta līdz tiesu namam, bet gluži vienkārši nav konvoja darbinieku, kuri to aizved uz tiesas zāli.
Lai pārrunātu minēto problēmu, pagājušajā nedēļā apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas vadība tikās ar Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām, kuru kompetencē ir nodrošināt konvoja darbību. Sarunu laikā tika konstatēts, ka policijā gluži vienkārši ir cilvēku trūkums, jo konvoja darbiniekiem nākas strādāt par zemu atalgojumu un bez piemaksas par virsstundām, stāstīja Auniņa.
Apgabaltiesas vadība, atsaucoties uz Valsts policijas apkopoto informāciju, norāda, ka konvojēšanas kopējais apjoms šā gada deviņos mēnešos attiecībā pret analoģisku laika periodu pērn ir palielinājies vairāk nekā par 20%. Izskatāmās lietas Rīgas apgabaltiesā patlaban jau tiek nozīmētas uz 2011.gadu.
Kā uzsvēra Auniņa, agrāk ar konvojēšanu varēja nodarboties vienkārši apmācīti cilvēki no malas, bet tagad ir stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, kas ievērojami sašaurina potenciālo konvoja darbinieku loku, nosakot šīm personām īpašas prasības.
Apgabaltiesas vadība ir nobažījusies, ka neiekļaušanās saprātīgos lietu iztiesāšanas termiņos var beigties pat ar Eiropas mēroga tiesas prāvām pret Latviju par procesuālo termiņu neievērošanu.