Rīgas vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK) šodien tiksies ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), lai pārrunātu valsts un pašvaldības sadarbību satiksmes infrastruktūras attīstībā Rīgas koncertzāles apkārtnē.
Pulksten 12.45 notiks preses brīfings, kurā amatpersonas informēs par sarunas rezultātiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Birks aicinājis Demakovu pārrunāt līdzdalības iespējas satiksmes sakārtošanā iecerētās koncertzāles tuvumā, vienlaikus izsakot konceptuālu atbalstu jaunās zāles būvniecībai.
Vicemērs uzskata, ka, attīstot Rīgas koncertzāles projektu, tajā jāiekļauj arī satiksmes infrastruktūras sakārtošana Akmens tilta kreisajā pusē. Pēc Birka domām, abi jautājumi - koncertzāle un satiksmes infrastruktūra - šajā situācijā jārealizē vienlaicīgi.
Kā ziņots, partijas "Jaunais laiks" valde nolēmusi uzdot Rīgas domes partijas frakcijas deputātiem domes sēdē neatbalstīt akustiskās koncertzāles būvniecības uz AB dambja projektu, kamēr projekta īstenotāji nebūs skaidri parādījuši, ka tā realizācija notiks, ievērojot sabiedrības intereses.
JL valde uzskata, ka projekta īstenotājiem jāiesniedz precīzi kopējie projekta īstenošanas izmaksu aprēķini, kuros iekļauti un paskaidroti arī iespējamie izmaksu sadārdzinājumi, aģentūru LETA informēja JL preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Rīgas koncertzāles celtniecība uz AB dambja varētu izmaksāt 90 miljonus eiro (63 miljonus latu), Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem paziņoja arhitekts Andris Sīlis.
To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro (39 miljonus latu), Trijādības ielas tilts - aptuveni piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu), bet gājēju tilts uz AS "Hansabanka" ēku - aptuveni miljonu eiro (700 000 latu).
Neesot īsti skaidras AB dambja rekonstruēšanas izmaksas, bet kopējā summa varētu sasniegt aptuveni 90 miljonus eiro (63 miljonus latu). Tie gan ir nepārbaudīti un aptuveni skaitļi, projekts vēl nav izstrādāts, piebilda Sīlis.
Koncertzāle uz AB dambja iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.
Lai apmeklētāji varētu ērti piekļūt koncertzālei, AB dambi ar Trijādības ielu savienos četru joslu tilts. Gājējiem būs paredzēts atvāžamais tilts uz Ķīpsalu. No Akmens tilta sabiedriskā transporta pieturvietas paredzēts "vieglās konstrukcijās segts gājēju piekļuves ceļš".
AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. SZK projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata - tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone aģentūrai LETA skaidroja, ka koncertzāle būtībā tiks celta uz pāļiem Daugavā. Upes "līcīti" uz viesnīcas "Radisson SAS" pusi, pēc Magones domām, nāksies aizbērt.
Magone gan nevarēja nosaukt nevienu Eiropas pilsētu, kur upes vidū būtu uzcelta zemūdens autostāvvieta, kā to iecerēts būvēt Rīgā - zem Daugavas.
AB dambī paredzēta apakšzemes autostāvvieta 400 automašīnām.