Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētājs, ekonomists Aigars Štokenbergs:
"Ir sarakstītas daudzas pareizas lietas par ekonomiku,
mazliet šķidrāk ir ar konkrētību. Daudzi teikumi prasās pēc
paskaidrojuma, piemēram, par sociālā kapitāla efektivizēšanu. Nav
skaidrs, ko valdība darīs vispirms, jo zināms, ka tai nebūs doti
desmit darbības gadi. Deklarācija ir par garu, tai vajadzētu būt
īsākai un konkrētākai. Piemēram, par budžeta apcirpšanu ir vairāki
konkrēti priekšlikumi, bet pozitīvajā daļā - veicinās ekonomiku, radīs
darbvietas - tur pretī nav nekā. Slikti, ka jau otrdien sākās runas, ka budžeta grozījumi būs tikai
aprīļa beigās. Tas būtu pirmais darbs, lai pārvarētu valsts kases
stāvokli.
Ir arī ideoloģiskas pretrunas. Valdība cer, ka labklājības valsti var
uzbūvēt uz zemu nodokļu līmeņa. Tas vienkārši nav iespējams. Pareiza
nodokļu politika ir nodokļa sloga pārnešana no mazturīgajiem uz
turīgajiem. Tā ir lieta, kas nav izdevusies iepriekšējos gados un
neizdosies arī šobrīd, ja turpināsies līdzšinējā prakse.
Arī Šlesera rēgs klejo pa deklarāciju. Piemēram, daudz un skaisti stāstīts par lidostas attīstību, bet nav neviena vārda par vietējiem autobusu pārvadātājiem. Ir lietas, kas jārisina šodien, rīt un aizparīt."
Jānis Urbanovičs, kuru SC izvirzīja premjera amatam, taču Valsts prezidents viņa kandidatūra noraidīja:
“Lai radītu Dombrovska deklarāciju nevajadzēja gāzt Godmaņa valdību, jo Dombrovskis atšķiras tikai ar gadiem ne pieejā. Deklarācija nevieš cerības vairākos jautājumos. Piemēram, ka “resnais” gals solidāri cietīs ar “tievo” galu, kurš arī treknajos gados nav bijis laimīgs. Es runāju par drastisku tēriņu samazinājumu ne tikai algās, bet arī nevajadzīgās izšķērdēšanās valsts iestādēs. Deklarācija ir ļoti tukša, tājā trūkst cerības, ka būs solidāra taupīšana un trūkst pozitīvas vīzijas.
Runāt par eksporta garantijām uzņēmējiem šajā situācijā ir stulbi, jo krīze ir globāla un katras valsts valdība centīsies atbalstīt savējos. Mums būtu jādara tieši tas pats. Mēs varētu izmantot daudz sazarotas programmas ne tikai lauksaimniecībā iekšējam patēriņam, bet arī ekoloģijā – atkrūmot teritorijas, varētu būvēt ceļus, renovēt mājokļus. Latvijas valsts ir lielākais darba devējs un pasūtītājs, nevajadzētu kautrēties to izmantot. Es varu izstāstīt sīki Saskaņas centra piedāvājumu un risinājumus.”