Diena.lv aicināja politikas vērotājus komentēt šos datus.
Jānis Ikstens, politologs:
Ja runājam par pārsteigumiem, lielākais pārsteigums ir Pilsoniskā savienība (PS), tas cik labi nostartējuši. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi, jo neviena priekšvēlēšanu aptauja nerādīja, ka viņiem varētu būt tik labi. Tam ir savi skaidrojumi, un tie ir bezgala vienkārši. Protams, šobrīd runājam par to kā par notikuši faktu, lai gan tās ir tikai vēlētāju aptaujas un mēs nezinām, kādi ir īstie rezultāti. Bet, ja pieņemam, ka cipari atspoguļo ar nelielām nobīdēm atbalsta apjomu, tad racionālais skaidrojums ir divējāds – viens, kas saistīts ar PS reitinga kāpumu pēdējās dienās un ka tā tendence ir turpinājusies, ko lielā mērā veicinājušās dažādas partijas aktivitātes un Ģirta Valda Kristovska enerģiskā uzstāšanās pret Šlesera kungu. Otrs ir strukturālais faktors - PS viņu atbalstītāji ir biežāk sastopami gados vecāko ļaužu vidū, un viņi ir daudz disciplinētāki par gados jaunajiem un spēka gados esošiem ļaudīm un daudz disciplinētāk ierodas balsot. Viņu vidū līdzdalība vēlēšanās ir augstāka, līdz ar to ieguvēji ir PS, kurai ir vienas no spēcīgākajām pozīcijām šajā segmentā latviešu vēlētāju vidū.
Ir ļoti grūti runāt par koalīciju, jo nezinām, kāds ir konkrētais mandātu sadalījums. Otrkārt, tas ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, vai PCTVL ir vai nav iekšā. Ir varianti, pie kuriem PCTVL un SC vienkārši nodrošina 31 balsi, ir arī tāds variants iedomājams. Tad SC iespējas ir diezgan augstas, un viņiem būtu jāpaskaidro saviem vēlētajiem, kāpēc neiet kopā ar PCTVL, bet, teiksim ar LPP/LC.
SC un LPP/LC ir vēl viena visnotaļ ticama kombinācija, bet tad ir jautājums par mēru, pirmkārt. Otrkārt, ja LPP/LC aiziet vienā koalīcijā ar SC, tad ir jautājums, ko tas nozīmē LPP/LC Saeimā. Vai viņa, nosacīti runājot, netiks sodīti par to no pārējo partiju puses. To varētu arī nesaprast. Protams, viņi šobrīd sēž opozīcijā, bet tikpat labi viņus var neaicināt koalīcijā kādā brīdī, kad valdība nobruks. Netīšām. Tur jābūt ļoti uzmanīgiem, pašreizējie apstākļi ir ārkārtīgi labvēlīgi Rīgas priviliģētā statusa nomaiņai, caur vienkāršu lēmumu pieņemšanu, ka Rīga pati vairs neadministrē iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad tas Rīgas spozme stipri sāk balēt un lietas kļūst stipri sarežģītākas .
Šlesera kungam ir jāpadomā, kas viņam ir un kas nav izdevīgi un ko pārējie var vai nevar. Te ir stāsts arī par plašāko spēli, jo es pieņemu, jo šķietami ļoti draudzīgās un harmoniskās attiecības starp A.Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu, vai viņas patiesībā tādas ir un vai A.Šļēle ar A.Lembergu nemēģinās kaut kādā veidā vēl tālāk vājināt savu sāncensi, ja viņš izdomātu politiski manevrēt. Ja es būtu Šķēles un Lemberga vietā, es par to ļoti nopietni padomātu.
Es domāju, ka ZZS nebūs ietekmes Rīgas domē, jo viņi nekad nav bijuši spēcīgi Rīgā. Es būtu ļoti izbrīnīts, ja viņi būtu tikuši.
Ari par TP es būtu izbrīnīts, ja viņi būtu tikuši. Domāju, ka viņu priekšvēlēšanu kampaņa bija ļoti vārga, mēra amata kandidāts bija maz pamanāms, lai gan viņš ir pietiekami enerģisks un ass, tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka viņš bija tik maz manāms. Jāsecina, ka bez masīvas, blīvas priekšvēlēšanu kampaņas TP neko nevar izdarīt, tieši tāpat kā TB/LNNK. TB/LNNK ar visu to, ka viņi bija uz katra redzami ielas stūra, vai nu viņi nav vai knapi iekšā, un tā ir Rīgas mēra partija. Protams, tas ir tādēļ, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar viņu līdzšinējo darbību. Jānis Birks ir vienkārši ārkārtīgi neuzkrītošs politiķis. Viņu vienkārši nejūt, viņu jūt tādos ārkārtīgi nozīmīgos jautājumos kā sēdēšana zālienos un veloceliņu būve, kas ir vienkārši smieklīgi pilsētai, kurā apgrozās gandrīz miljons cilvēku katru dienu.
Atbalsta līmenis SCP ir pietiekami interesants jautājums, uz kuru man nav tūlītējas atbildes. Šī partija ir tāda nedaudz… Tas būs nedaudz nešpetns salīdzinājums, bet, ja paskatāmies uz pūdeļiem, kas ir rūpīgi cirpti, augšstilbi viņiem ir kupli, apakšstilbi ir izdzīti līdz ādai, viņi ir tādi sataisīti, viņi nav dabīgi suņi, viņi nav kurti vai sanbernāri. Viņi ir mākslīgi izskaistināti, saskaņā ar kaut kādiem priekšstatiem par skaisto. It kā ļoti elitāriem utt. Viņi ir mākslīgi tādi uztaisīti, bet vai tas izskatās pēc suņa vai tam ir kāda dabiska ticamība, ir pilnīgi cits jautājums. Šeit ir līdzīga problēma – bija pietiekami filigrāni izsvērta politiskā niša, kur viņiem būtu jāatrodas, bet šo cilvēku iepriekšējā darbība galīgi neatbilda tam, par ko viņi runāja. Tas radīja falšuma vai neīstuma sajūtu. SCP tas bieži pārmests.
Es, protams, nezinu, cik tālu atpakaļ sniedzas vidējā vēlētāja atmiņa, es, protams, nezinu,vai atcerās, ko Loskutova kungs ir teicis par dažiem vēstures faktiem, bet Rīgā ir ļoti skaidri redzama tendece, ka austrumslāvu partijās tiek svītroti latviskie uzvārdi un latviskās partijās – slāviskie uzvārdi. Varbūt šeit nenonāk līdz svītrošania, bet cilvēki vienkārši šo sarakstu nepaņēma. Tā ir viena no hipotēzēm, jo Loskutova kungam kā tādam bija salīdzinoši augsts atbalsts kā mēra kandidātam. Kaut kas līdz galam nav bijis.
Cilvēki tomēr diezgan domā par to, iekļūs vai neiekļūs attiecīgā aprtija un nelabprāt balso par partijām, kas neiekļūst. Priekšvēlēšanu aptaujas neuzrādīja mežonīgi augstu atbalstu SCP, varbūt tas viņus apturēja. Stāsts par SCP ir pārdomu vērts jautājums, jo viņi pēc dažādām pazīmēm atbilda partijai, kurai vajadzēja pārvarēt 5% barjeru. Viņi ir jauna partija, ar sociālu ievirzi, sociālu akcentu, kas krīzes laikā ir īpaši pievilcīgi, it īpaši situācijā, kad sociāldemokrāti nebija pārāk spēcīgi. Viņiem bija arī līderis, kurš vismaz bija publiski ļoti atpazīstams un gana pozitīvi vērtēts no vienas sabiedrības daļas. Tiesa gan, viņa saimnieciskā spēja, “rīcības cilvēka” spēja varētu tikt apšaubīta, ņemot vērā notikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Lielos vilcienos viņam, protams, bija visnotaļ pozitīva reputācija. Tas ir interesants jautājums, kāpēc tas tā ir noticis.
Ja runājam par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, domāju, ka tur rezultāti būs atšķirīgi no vēlētāju aptaujām.
Kārlis Streips, žurnālists:
Tas, ka SC ir 1.vietā, nav nekas pārsteidzošs, viņiem ir liels atbalsts no krievvalodīgajām avīzēm.
Kas notiek tālāk? Mani drusku pārsteidz, ka PS ir izrādījusies spēcīgāka par JL, bet var arī tā būt, jo tie cilvēki, kas mēģina tagad iedomāties, kāda varētu būt Rīga, un cerēt, ka varbūt nesanāks koalīcija, kas būs tikpat korumpēta kā iepriekšējā, var balsot par JL, PS vai SCP. Un acīmredzot tādā gadījumā cilvēki vairāk uzticējušies Kristovskim nekā Loskutovam.
Jautājums ir vairāk par to, vai cilvēki domāja, ka tā partija tiks pāri 5%. Līdz ar to balsoja par kaut ko, kas ir daudz cerīgāks. Man ir ļoti žēl, es gribētu, lai Loskutovs ir Rīgas domē, kaut vai kā ierindas deputāts, lai tiešām runātu par korupciju, kas bija Rīgas domes iepriekšējā sasaukumā.
Ja tā tas nav noticis, es priecājos, ka PS ir iekļuvusi. Es gribētu cerēt, ka TP, ZZS un TB/LNNK tiešām nav iekļuvuši. Viņi ir visvairāk vainīgi pie tā, kas patlaban Latvijā notiek. LPP acīmredzot ir tikusi iekšā, viņi ir tāpat līdzvainīgi. Šlesers ir absolūti etalons visam, kas bija nepareizi ar iepriekšējo valdību. Varētu cerēt, ka 31 balss sanāks ārpus SC un LPP, tad varbūt mums būs godīgāka valdība Rīga.
SC ir arī sakarīgi cilvēki, un Rīgas dome tomēr ir pirmām kārtām tāda saimnieciska iestāde, bet man kā latvietim tomēr gribētos, lai visas labējās partijas padomā par vienu konkrētu lietu - viņi [SC] kā savu pirmo Eiropas kandidātu izvirzīja cilvēku, kas izmisīgi mēģināja novērst Latvijas neatkarību un kas tika notiesāts par valsts nodevību. Šo cilvēku izvirzīt kā Latvijas lielāko pārstāvi Eiropā – to nevar uzskatīt par saskaņu. Otra lieta ir Ušakova paziņojums, ka viņš kā Rīgas mērs apmeklētu 9.maija pasākumu. Mums ir divi ekstrēmistiski pasākumi – 9.maijs un 16.marts. Valstsvīri pareizi tos abus ignorē. Lai tos svin cilvēki, kuri vēlas izrādīties vai kuriem tas ir kaut kur dvēselē, bet to nevajag politiski atzīt.
Man grūti teikt, kamēr nezinām rezultātus, un mana pieredze rāda, ka aptaujas ne vienmēr ir patiesas tādā nozīmē, ka cilvēki zina, ka viņi ir balsojuši par partiju, kas kaut kādā nozīmē Latvijā ir nepopulāra,un tad viņi melo. Manuprāt, tas varētu nozīmēt, ka PCTVL tomēr iekļūst domē un, iespējams, Šleseram ir lielāks atbalsts, jo cilvēki zina, ka ir ļoti spēcīga pretestība pret šo cilvēku, kas, manuprāt, ir korupcijas etalons.
Redzēsim rīt no rīta. Tad varēsim vai nu pacelt šampanieša glāzes un teikt paldies Dievam, tāpat kā mēs to darījām 1991.gadā, kad Tautas fronte dabūja vienu balsi vairāk nekā Interfronte. Tur arī viss mainījās un grozījās, bet tomēr. Lai paliek Šlesera gadījumā visas negodības, kas ir bijušas, bet viņš patlaban ceļ māju Jūrmalā! Ja cilvēks nav rīdzinieks, ko viņš taisās darīt kā Rīgas pārvaldnieks? Tas, ka viņš kādreiz ir dzīvojis Ķengaragā – nu, piedodiet, es arī esmu kādreiz dzīvojis Ķengaragā!
Ja runājam par EP vēlēšanām, rezultāti iepriecina, jo tas nozīmē, ka Sandra Kalniete ir ievēlēta. Viņa ir godam aizstāvējusi Latviju. Bet tālāk skatoties - ja tas nozīmē, ka ir iekļuvusi ne tikai Ždanoka, bet arī Rubiks, un, iespējams, itālis (Džuljeto Kjēza, kas kandidē no PCTVL saraksta – red.), tā ir ārprātīga necieņa pret Latviju! Ielikt savā sarakstā itāli, kas latviešu valodu vispār neprot, un tagad it kā pārstāvēs Latviju, tad varētu būt diezgan skumji. Bet tad mums jāskatās uz to, kas būs EP nākamajos četros gados, jo rādās patlaban, ka ekstrēmisti ir ievēlēti no diezgan daudzām Eiropas valstīm. Gan eiroskeptiķi, gan gandrīz vai fašistiski cilvēki. Tad būs būtiski, vai EP būs centrs, kas būs galvenais, vai arī kaut kādā veidā Eiropas nākotni ietekmēs šīs ekstrēmistiskās grupas.
Jānonāk pie secinājuma, ka esam joprojām tajā situācijā, ko Amerikā, kad es augu, sauca tā: kur ir divi latvieši, tur ir trīs latviešu luterāņu baznīcas. Vajadzētu konsolidēties. Nelaime ir tā, ka labajā spārnā ir arī partijas, kas sevi ir ārkārtīgi diskreditējušas. Es negribētu redzēt vairs nekad nekādu varu ne pašvaldībā, ne Eiropā, nekur TP, kas iedzina mūs vistiešākajā veidā tajā purvā, kur patlaban esam. Negribu redzēt ZZS, kamēr nav varējuši atteikties no savas saistības ar vienu korumpētu politiķi Ventspilī. Un LPP, kamēr tās vadītājs ir A.Šlesers, kurš pārkāpj Eiropas konkurences likumus Rīgas lidostā, kurš nobankrotēja Latvijas Pastu, kurš piedalījās Jūrmalas deputātu kukuļošanā, nav pelnījusi neko. Latvijas ceļš – man ir visdziļākais kauns par Ivaru Godmani un Karinu Pētersoni, kas pievienojās šai partijai. Šīs partijas ir pelnījušas absolūtu noraidīšanu Latvijas politikā. Paliek jautājums, vai var pietiekamu spēku iegūt latviešu partijas, kas ir godīgas un neekstrēmiskas, lai stāvētu pretī tam, ka mūsu valstī ir diezgan konsolidēti 30% nelatviešu. Kāpēc nav domājušas par konsolidēšanos? Divi vienkārši vārdi – personīgas ambīcijas.
(pievienots K.Streipa viedoklis)