Valdībai nav 'plāna B', ja Pensiju likuma grozījumi stājas spēkā

Laiks politiķiem - 5 nedēļasPensiju likuma grozījumiem nav paredzēti kādi pārejas periodi - ja referendumā tos atbalsta nepieciešamais vēlētāju skaits, tie stājas spēkā tiklīdz tos izsludina Valsts prezidents. Kā _Dienai _pastāstīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, prezidentam tas būtu jāizdara ne vēlāk kā trīs nedēļas, ja tos apstiprinās tautas nobalsošanā. Satversmes paredz, ka likums stājas spēkā divas nedēļas pēc izsludināšanas.Līdz ar to politiķu rīcībā būtu maksimums piecas nedēļas nepieciešamo grozījumu 2008. gada budžeta likumā sagatavošanai un apstiprināšanai, kuru laikā jāatrod nepieciešamie līdzekļi pensiju finansēšanai - kopumā ap 92 miljonu latu. Kā ziņots, minētais priekšlikums skartu 98% vecuma pensionāru, un tā finansēšanai 2009.gadā būtu nepieciešami papildu 370,3 miljoni latu - proporcionāli tam tad arī sanāk, ka šī gada budžetā pēdējo trīs mēnešu nosegšanai nepieciešami 92 miljoni.Naudas meklējumos valdībai neveicasViens no projekta iniciatoriem, organizācijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Gatis Kokins _Dienai _norādīja, ka šo naudu varētu rast valdības šī gada ieplānotajā budžeta pārpalikumā 155,4 miljonu latu apmērā vai arī no ieplānotajiem valsts pārvaldes ietaupītajiem izdevumiem._Diena _jau rakstīja, ka valdība jau kopš 12. jūnija pagaidām nesekmīgi cenšas samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem latu jeb 5,9% . Ministrijas sagatavojušas projektus dažādu administratīvo tēriņu ierobežošanai. Pēc jautājuma izskatīšanas 1. jūlija valdības sēdē vairākām ministrijām atkārtoti noteikts pārskatīt to budžetus (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai par 3 miljoniem latu), kā arī līdz 15.augustam visām ministrijām jāiesniedz plāni darbinieku skaita samazināšanai vismaz par 5%. Tikmēr par to, ka pēc 23.augusta referenduma, iespējams, būs jārēķinās ar vēl lielākiem budžeta izdevumiem pensiju izmaksai, Ministru kabineta prāti netiek nodarbināti. Kā _Dienai _pastāstīja premjera preses sekretārs E. Vaikulis, valdība jau iepriekš neatbalstīja tautas rosinātos Pensiju likuma grozījumus un par to radītajām izmaiņām šobrīd nedomā.Pēc viņa vārdiem, no valsts puses tiks finansēti tie Pensiju likuma grozījumi, ko iepriekš pieņēma valdība un kas tika atbalstīti arī Saeimā. Tie attiecas uz piemaksām invaliditātes pensijas saņēmējiem, straujāku to pensiju indeksēšanu, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu, kā arī priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pagarināšanu. Par jebkādu citu grozījumu finansēšanu Ministru kabinetā netiek spriests, jo “ar zīlēšanu valdība nenodarbojas,” sacīja E.Vaikulis.Stāšanos spēkā var aizkavēt tiesaJau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien vienbalsīgi nolēmusi, ka referendums par grozījumiem Pensiju likumā notiks 23.augustā. Ceturtdien Saeimas balsojumā likumprojekts tika noraidīts. Kā galveno argumentu pret grozījumiem oponenti minējuši netaisnību pret citiem sociālo pabalstu saņēmējiem un sociālās sistēmas sagraušanu.Savukārt attiecībā uz iespēju jautājumu nodot tautas nobalsošanai līdz šim visbiežāk izskanējusi versija grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā kā neatbilstošus pamatlikumam. Proti, Satversmes 73.pantā teikts, ka "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu". Ja tiesa pieteikumu pieņem izskatīšanai, tiek apturēta lēmuma darbība līdz sprieduma pasludināšanai. _Diena _gan novēroja, ka neviens no deputātiem, kas Saeimas debatēs uzstājās pret likumprojektu, nenorādīja uz Satversmes 73.panta pārkāpumiem, pārsvarā kritizējot grozījumu būtību. CVK lēmumu par jautājuma nodošanu referendumā var apstrīdēt mēneša laikā - tātad, līdz 4. augustam.Pensiju likuma grozījumi paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno Ls 50 vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz Ls 135 mēnesī. Vispirms izmaiņas virzīja Pensionāru un senioru partija, tad pievienojās arī sabiedriskā organizācija Sabiedrība citai politikai, valsts rīkotajā parakstu vākšana vairāk nekā 177 000 cilvēku parakstījās par šo iniciatīvu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) ceturtdien deputātus aicināja grozījumus neatbalstīt. Tie prasītu milzu papildu finansējumu, kas strauji noplicinātu sociālo budžetu, satricinot visu sociālo sistēmu. Turklāt gan Saeima, gan valdība jau esot spērusi soļus pensionāru dzīves uzlabošanas virzienā.Līdz ar šodienas CVK lēmumu, augustā notiks divas tautas nobalsošanas - 2.augustā būs referendums par Satversmes grozījumiem.