Darba grupa izvērtēs tādus jautājumus kā politisko iejaukšanos mediju darbā, žurnālistu tiesību tiesisko apdraudējumu, uzņēmēju ietekmi uz medijiem un mediju īpašnieku darbību. Pēc skandāla, kas izcēlās Lielbritānijā, kad nu jau slēgtais mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošais tabloīds "News of the World" informāciju ieguva, neatļauti piekļūstot mobilajos telefonos esošajiem datiem, EK izveidotā darba grupa izvērtēs žurnālistikas kvalitāti, ētiku un mediju atbildību.
Darba grupas sastāvā bez Vīķes-Freibergas būs arī bijusī Vācijas tieslietu ministre Herta Doiblere-Gmelina un Eiropas Universitātes Institūta profesors un bijušais Eiropas Kopienu tiesas ģenerāladvokāts Luiss Pesoa Maduro. Vienīgais žurnālists komisijā būs Bens Hammerslejs, kas ir zinātnei un tehnoloģijām veltītā britu mēneša žurnāla "Wired UK" redaktors un kā žurnālists ir arī vēstījis no Mjanmas, Irānas un Afganistānas.
Lai gan darba grupa pētīs mediju brīvību visās 27 ES dalībvalstīs un izstrādās rekomendācijas EK par turpmāku rīcību, pat EK amatpersonas atzīst, ka komisijai nav daudz pilnvaru šajā jomā.
ES digitālo lietu komisāre Nēlī Krūsa otrdien žurnālistiem Briselē teica, ka "ES ir notikušas lietas, kas to [mediju brīvību] apdraud. Mēs visi zinām, kur tas notika".
Viņa uzsvēra, ka "kārtības uzturēšana preses brīvības jomā pirmām kārtām ir katras dalībvalsts atbildība". "Mums trūkst turpmākas kompetences, lai pieņemtu saistošus noteikumus," viņa norādīja un uzsvēra, ka darba grupas izstrādātās rekomendācijas tiks īstenotas un būs pamats turpmākai rīcībai.
Tomēr EK amatpersonas atzīst, ka grupa izveidota galvenokārt Eiropas Parlamenta (EP) nomierināšanai. EP vairākkārt aicinājis EK rīkoties pret dalībvalstīm, kas neievēro preses brīvības principus. Lai gan kāds EK pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka "ir daži eiroparlamentārieši, kas nespēj saprast, ka ES ir ļoti ierobežota vara šajā jomā".
Tā kā Briselei trūkst tiesiskā mandāta iejaukties procesos, pēc darba grupas ziņojuma sagatavošanas tai neatliks nekas cits kā vien to pieņemt. Arī darba grupas locekļi izraudzīti tieši tādēļ, ka viņi zina, cik maza ir EK vara ietekmēt preses brīvības procesus dalībvalstīs, sacīja anonīmā amatpersona.
"EUObserver" sarunas biedrs tomēr uzsvēra, ka jaunizveidotās darba grupas galvenais uzdevums būs definēt žurnālistikas nākotnes terminoloģiju.
"Ko mēs domājam, kad sakām – mediji, žurnālistika, preses brīvība? Mums jāatgriežas pie pamatprincipiem un uz tiem jāizveido labākās prakses pamats," viņš teica. "Mediju vide pēdējo 10–15 gadu laikā ir ārkārtīgi mainījusies gan tehnoloģiju, gan patēriņa veida ziņā. Ja Eiropa sāks runāt par mediju brīvību, tai skaidri jāzina, par ko tieši tā runā," klāstīja EK pārstāvis.
Grupas pirmā sanāksme notika otrdienas pēcpusdienā, un visi tās locekļi pauda sapratni par komisijas ierobežotajām iespējām. Gada laikā tiks izveidota otra grupa, kas vērtēs, kā praksē ieviest šīs grupas rekomendācijas, pavēstīja EK pārstāvis.
Eiropas Parlaments lielāku spiedienu uz EK izdarīja pēc tam, kas pēdējos gados izskan arvien plašāka kritika par mediju brīvību ES.
Itālija, kura no ES dalībvalstīm organizācijas "Reporters sans frontiers" ("Reportieri bez robežām") veidotajā Preses brīvības indeksā pērn ierindojās viszemāk, izpelnījusies asu kritiku par to, ka pārāk liela privāto un sabiedrisko mediju koncentrācija nodota mediju magnāta un premjerministra Silvio Berluskoni rokās. 5.oktobrī atbildīgā komisija pieņēma grozījumus, kas paredz ierobežot policijas ierakstu publiskošanu un uzliek par pienākumu interneta portāliem publicēt materiālu labojumus. "Reportieri bez robežām" šos grozījumus nosauca par "kosmētiskām izmaiņām". Par likuma projektu Itālijas parlaments balsos nākamnedēļ.
Savukārt Ungārijā politiskās partijas izveidoja mediju uzraudzības institūciju, kas būtiski apdraudēja preses brīvību.