Tirgus apstākļi gan liek apšaubīt, vai RD iecerētais izdosies.
RD vēlas pārdod 40 hektārus zemes blakus lidostai. Bijušajam RD vicemēram Aināram Šleseras bija plāns šajā zemes gabalā uzcelt reģionā lielāko konferenču centru, savukārt Rīgas Dinamo padomes priekšsēdis Juris Savickis vēlējās būvēt jaunu hokeja halli. Taču pašvaldība negribēja zemi tik lēti atdot. RD par īpašumu grib vismaz četrus miljonus latu. Tāda ir martā gaidāmās izsoles sākumcena.
Tāpat pārdošanā izliktas divas poliklīniku ēkas Rīgas centrā, māja Pulkveža Brieža ielā un citi nekustamie īpašumi. Pilsēta arī cer pārdot tai vēsturiski piederošā pilsētas lombarda un kukuļošanas skandālā iesaistītās Ceļu pārvaldes akcijas.
Ja pērn pašvaldība no īpašuma pārdošanas ieguva 8,5 miljonus latu, tad šogad plāno – 25 miljonus latu. Tik lieli ieņēmumi šajā pozīcijā šī sasaukuma laikā vēl nav bijuši.
Roberts Remess no pašvaldības Finanšu departamenta pilsētas mantas iztirgošanu skaidro ar valdības slikto attieksmi pret pašvaldībām - lēmumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% uz 24%, bet nevēlēšanos atdot krīzes laikā atņemto nodokļa apmēru: "Šogad ar šo īpašumu pārdošanu varētu saistīt tādu faktu, ka mūsu pašvaldībai ir jāmeklē kādi citi ieņēmumi, lai stabilizētu budžetu."
N.Ušakovs par lombarda pārdošanu runāja jau pirms gada. Domnieki cerēja, ka ēsma investoriem būs saņemtā licence, kas izmaksāja 50 tūkstošus latu. Taču pircēju nebija, jo neskaitāmi lombardi pilsētā ignorējot valdības noteikumus un strādā bez licences, no lombardiem pārtopot par komisijas veikaliem un juvelieru darbnīcām.
Par izredzēm pārdot lombardu un Ceļu pārvaldi īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs runā noslēpumaini: "Es negribu šobrīd stāstīt konkrēti. Ir interese par abiem uzņēmumiem. Bet vēl ir par agru runāt par konkrētiem rezultātiem."
Lombards tiek pārdots par 1 miljonu latiem, par Ceļu pārvaldi, kas ir viens no lielākajiem Latvijas ceļu būves uzņēmumiem un Rīgas ielu uzturētājs, pašvaldība prasa virs sešiem miljoniem.
Vismaz četri miljoni Rīgas pilsētas budžetā ierēķināti no divu poliklīniku pārdošanas - Grēcinieku un Brīvības ielās. Galvenais pilsētas īpašumu pārraugs Oļegs Burovs skaidro, ka šīs ēkas domei vairs nav vajadzīgas: "Mums notiek optimizācija. Abas poliklīnikas, kas atrodas Brīvības ielā 100 (bijusī 1. bērnu poliklīnika) un Grēcinieku 34, kā arī zobārstniecības poliklīnika no Stabu ielas tiks pārvietotas uz 1. pilsētas slimnīcas bijušo ginekoloģijas korpusu."
"Pārdot nav labākais laiks. Pirkt ir labākais laiks," saka nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. Viņš skaidro, ka pēc tirgus sabrukuma īpašumu vērtība vēl aizvien ir zema. Pērn vidējais cenu pieaugums bija nepilni 3%.
Runājot par pārdošanā izliktajiem Rīgas pilsētas īpašumiem, A. Zariņš izceļ to labo atrašanās vietu. Tomēr viņš ir skeptisks par pašvaldības izredzēm īpašumus pārdot. "Es nebūtu liels optimists šajā jomā. Vismaz 2013. gadā. Tāpēc, ka visi rādītāji nekustamā īpašuma tirgus attīstībā rāda, ka šis gads vēl joprojām būs, kā saka, "plakans"".
Turpretim Rīgas domes finansisti ir gandrīz pārliecināti, ka plānu izdosies izpildīt.
Īpašumu pārdošana pildījusi pilsētas kasi katru gadu. Spriežot pēc publiski pieejamā pašvaldības budžeta, šajā sasaukumā pārdots salīdzinoši vairāk. 14 īpašumi bijuši tādi, kuru vērtība pārsniedza miljonu latu. Lielākais darījums pilsētai bijusi viesnīcas Hotel de Rome daļu un ēkas pārdošana par 7 miljoniem latu. Tiesa, pirms krīzes šo īpašumu novērtēja par 20 miljoniem.
Šī gada sākumā paziņojot labās ziņas par pagājušā gada budžeta plāna pārpildi, N. Ušakovs skaidroja, ka samazināt robu budžetā no 12% līdz 3% palīdzēja nekustamā īpašuma nodokļa labāka iekasēšana un ieņēmumi no privatizācijas.
Ja iepriekšējos gados galvenokārt pārdoti privatizējamie objekti, par kuriem pircēji var norēķināties daļēji sertifikātos un samaksu veikt 10 gadu laikā, tad tagad pārsvarā notiek īpašumu pārdošana izsolēs. Daudzas no tām plānotas tuvāko mēnešu laikā.
Politiskajās reklāmās N. Ušakovs akcentē Rīgas un valdības atšķirīgo pieeju. Kamēr valdība nežēlīgi griezusi sociāli svarīgās programmas, galvaspilsēta tās visas ir saglabājusi, ieviesusi bezmaksas sabiedrisko transportu daudzām iedzīvotāju grupām un saglabājusi deficītu tādu pašu kā valdībai.
Te jāmin, ka svarīgs iemesls, kas ļāvis Rīgai noturēties virs ūdens, ir iepriekšējās domes laikā atliktie naudas uzkrājumi. N. Ušakovam nākot pie varas, Rīgai bija lieki 86 miljoni, vēlēšanu gada beigās būs 56 miljoni. Par 30 mazāk.
Roberts Remess no domes finanšu departamenta gan atzīmē, ka arī pilsēta krīzes laikā cirpusi algas, samazinājusi štatus, mazāk pirkusi preces un pakalpojumus un apturējusi infrastruktūras projektus: „Mēs apskatījām tieši šos krīzes gadus. 2008.-2010. gadā Rīgas pašvaldība sasniedz reālu budžeta konsolidāciju pat septiņiem miljoniem latu.”
Ušakovs pārmet Valda Dombrovska valdībai, ka tā, pārdalot nodokļus, pēdējos gados Rīgai atņēmusi 100 miljonus latu. Premjers nesen Latvijas Radio šos izteikumus pamatoja ar papildu naudas novirzīšanu nabadzīgākām pašvaldībām, īpaši Latgalei: "Pilnīgi visās pašvaldībās ir ievērojams budžeta ieņēmumu pieaugums. Bet arī taisnība, ka papildus dotācijas mēs esam novirzījuši pašvaldībām ar mazākiem ieņēmumiem.”
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, pauž, ka ir sarežģīti salīdzināt Rīgu ar valsti kopumā, jo galvaspilsētā ekonomiskā aktivitāte vienmēr bijusi augstāka. Tagad par to liecina kaut vai zemais bezdarbs. "Atšķirībā no valsts Rīgai bija uzkrājumi, ko tērēt, kas, protams, tika veidoti gadījumiem, kad situācija ir smaga,"norādīja ekonomists.
Svarīgi, vai un kad Rīga atsāks papildināt uzkrājumu fondu, lai sabalansētu budžetu, Šajā gadā tas, visticamāk, nenotiks, uzskata D.Gašpuitis: "Šajā gadā dominēs priekšvēlēšanas, kādēļ varbūt šie izdevumi ir plānoti ar lielāku vērienu, nekā tie būtu citā gadā. Protams, būs retorika starp valsti un pašvaldību. Valsts iepriekšējos gados turpināja iet šo ceļu, lai pēc iespējas sabalansētu savus izdevumus ar ieņēmumiem. Ja skatāmies 2013. gadu, tad valsts ir aizgājusi soli priekšā, un jautājums ir par to, kā tas tiks risināts turpmākajos gados.”
Rīgas budžets šogad plānots ar 7% iztrūkumu. Lai gan Ušakova un Amerika vadītā dome jau ir nodemonstrējusi spēju pārpildīt ieņēmumu prognozes, paļaušanos uz to ik gadu ekonomists neuzskata par prātīgu. Turklāt domes opozīcija vērsusi uzmanību uz slēptu 10 miljonu deficītu budžetā, jo uzņēmumam „Rīgas satiksme” paredzēta mazāka dotācija, kam neesot pamata, jo, vadājot arvien vairāk rīdziniekus bez maksas ,ieņēmumi pārvadātājam nevar pieaugt.