«Tas ir pēdējais brīdis!» Dienai saka ĀMM direktore Daiga Upeniece. Muzeja pašreizējās telpas ir salīdzinoši mazas, muzeja specifikai nepiemērotas un atsevišķās vietās pat avārijas stāvoklī. «Piemēram normālos apstākļos, senlietu un dokumentu apstrādei ir nepieciešamas vairākas telpas – viena nepieciešamajai ķīmiskajai apstrādei, viena dokumentācijas veidošanai, viena dezinfekcijai un vēl rinda citu, taču mums tas viss notiek vienā mazā telpā,» rādot pāris kvadrātmetru lielo kambarīti, stāsta D.Upeniece, «cilvēki te strādā tikai tāpēc, ka tas ir viņu sirdsdarbs.»
Izstādes mainām ļoti bieži, taču telpas ir tik mazas, ka gada laikā spējam izlikt labi ja 15-19% no visa sava krājuma. Pašlaik uz Latviju ir atceļojusi izstāde Ziemeļkorejas slēptie dārgumi. «Mums no tās ir izstādīti tikai 60 darbi, Lietuvā bija 100, bet arī tā ir tikai maza daļa no visas izstādes – diemžēl no pārējā mums jāatsakās telpu trūkuma dēļ, tā apdalot savu skatītāju. Cita, Japānas izstāde tagad ir sapakota un jau labu laiku gaida savu turpmāko ceļu telpās, kurās atrodas Japānas mākslas pastāvīgā ekspozīcija – tā kā tās tagad ir piekrāmētas, tad šī ekspozīcija interesentiem ir slēgta.»
«Un šī ir Baltijā lielākā porcelāna mākslas priekšmetu kolekcija,» norādot uz slēgtā telpā plauktos cita pie cita sakrautiem porcelāna eņģelīšiem, japāņu figūriņām un Ķīnas vāzēm, saka muzeja direktore, «te virs mums ir Rakstniecības muzejs, kura milzu rakstu arhīvi nav šīm telpām piemēroti, kuru katru brīdi draudot te iegāzties.» Līdzīgi šaurībā tiek glabātas gan antikvāras mēbeles, gan gleznas, gan citi mākslas priekšmeti, jo muzeja esošās telpas jau sen ir palikušas par šauru – pirmās kolekcijas te veidotas jau 1905. gadā, kad te atklāts Pilsētas mākslas muzejs. Kopš tā laika muzeja krājumi ir nepārtraukti auguši, bet telpas nav mainījušās.
Atsevišķās telpās viscaur salikti balsti, un regulāri notiek mērījumi, skatoties, vai plaisas sienās un griestos paliek lielākas. Arī tagad, ejot pa pils telpām, direktore laiku pa laikam norāda uz plaisām, kas vēl nesen špaktelētas, bet jau atkal parādījušās.
Problēmas ne vienmēr ir tik apmeklētājiem acīmredzamas – daudzas starptautiskas izstādes tiek atteiktas, jo muzejs tās nevar uzņemt arī nespējot nodrošināt normālu mitruma līmeni, mākslas darbiem nodrošinot nepieciešamo elektrības padevi vai arī atsevišķas instalācijas ir lielākas par telpām.
Nupat sākušies remonta darbi biržas ēkā, kuri ilgs aptuveni divus gadus un gaidāms, ka pēc tam sekos aptuveni pusgadu ilga pārvākšanās no vecā muzeja uz jauno, kuras laikā muzejs būšot slēgts. Ministru kabinets ir garantējis gandrīz 10 miljonu latu piešķiršanu, lai turpmākajos gados pielāgotu Biržas ēku muzeja vajadzībām – tas būs pirmais cilvēkiem ar invaliditāti pilnībā pieejamais muzejs Latvijā, katru ekspozīciju varēs nošķirt no citas un muzejs tikšot veidot tā, lai cilvēkam nav jāstaigā šurpu-turpu, bet viņš var iziet ekspozīcijas “pa logu”.
Lielākā pārmaiņa, būs tā, ka ēka pilnībā būs pieejama skatītājam. Līdz ar to palielināsies ekspozīcijas telpas un apskatāmo mākslas darbu daudzums. Jau tagad daudzi Eiropas lielākie muzeji piekrituši deponēt muzejam savas mākslinieciskās vērtības pat uz ilgāko laiku.
Rīdzinieki iegūs arī vēl vienu ielu – tā ies caur biržas pagalmu, savienojot Lielo pils ielu ar Mazo pils ielu, savukārt pašu pagalmu pārklās stikla jumts. Atjaunos arī fasādes oriģinālo krāsu, kuru D.Upeniece paturēja noslēpumā, vien pieminot, ka ēka atkal būs tradicionālajā Venēcijas palaco stilā.
«ĀMM iecerēts maksimāli pretimnākošs un atvērts skatītājam – padomāts par to, lai cilvēki ne tikai izskrietu cauri ekspozīcijām, bet varētu apsēsties, būtu iespējams rīkot koncertus, būtu kafejnīca, kas veidota kā diskusiju klubs un grāmatu veikals, kurā pieejama aktuālākā informācija par tieši tobrīd Eiropā un pasaulē notiekošajām izstādēm.
Savukārt muzeja izpētes un krājumu daļa atradīsies savrupi no izstāžu zālēm Pulka ielā. Tur atradīsies arī pašlaik lielāko daļu no ekspozīcijas telpām aizņemošās marmora skulptūras, kuras atradīsies galvenokārt mācību nolūkiem veidotā ekspozīcijā.
Tā kā lielie mākslas projekti jāgatavo trīs līdz piecus gadus iepriekš, tad muzejs jau ir uzsācis darbu pie projektiem, kas tiks realizēti jau bijušajā biržas ēkā. «Kas būs, lai paliek noslēpums, vien atklāšu, ka vienlaikus ar jaunās ēkas atvēršanu, tajā būs apskatāmas vairākas pasaules līmeņa mākslas kolekcijas un tā kā ēka pati ir Itālijas arhitektūras izcils paraugs, tad kāda no tām noteikti gaidāma no Itālijas,» stāsta D.Upeniece.
Diena jau rakstīja, ka paredzēta vērienīga Rīgas pils restaurācija, ko plāno pabeigt līdz 2018. gadam, kad Latvija svinēs simtgadi.