Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Swedbank ekonomiste: Latvija ienākumu līmeņa ziņā noķērusi Ungāriju, min uz papēžiem Polijai

Trešdien publiskotie Eurostat dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā (ņemot vērā pirktspējas atšķirības) liecina, ka Latvija pērn sasniedza 67% no ES28 vidējā ienākumu līmeņa, kas ir uzlabojums no 64% 2012.gadā. Latvija turpina tuvināties ES vidējam dzīves līmenim un lai gan ierasti bijusi ceturtā nabadzīgākā valsts ES (apsteidzot Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju), pērn Latvija sasniedza arī Ungārijas līmeni.

Līdz ar to turīguma ziņā dalām ar Ungāriju ceturto/piekto vietu ES. Turklāt, nu jau esam pavisam tuvu arī Polijai, kuras ienākumi uz iedzīvotāju pērn bija 68% no ES28.

 Pērnā gada dati iezīmē pāris interesantas lietas. Pirmkārt, Lietuva sāk manāmi atrauties no pārējām Baltijas valstīm. Lietuvas ienākumu līmenis sasniedza 74% no ES28 vidējā, manāmi aizsteidzoties priekšā Latvijai un nu jau arī Igaunijai, kuras ienākumi pērn bija 72% no ES vidējā. Tiesa, izskatās, ka igauņu dati vēl nav koriģēti pēc tās tautas skatīšanas rezultātiem, līdz ar to tās ienākumu līmenis īstenībā varētu būt nedaudz augstāks, bet, visticamāk, tik un tā zem Lietuvas rādītāja. Pašlaik Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju ir turpat pie Grieķijas, Portugāles un Slovākijas līmeņa.

 Otrkārt, Igaunijas piemērs norāda uz to, ka veiksmes stāsts var arī diezgan piepeši beigties. Igaunijā, kur darba tirgus sācis uzkarst, izaugsme pērn bija lēnākā Baltijas valstu vidū (zem 1%) un šī gada 1.ceturksnī tās ekonomika pat saruka par 1.4% salīdzinot ar gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunija pēdējā laikā daudz lēnāk tuvinās ES vidējam līmenim.

Tomēr viena lieta saglabājas nemainīga - Latvija atpaliek no abām Baltijas kaimiņvalstīm, ne tikai ienākumu līmeņa, bet arī nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un ražīguma ziņā mēs esam vājākā pozīcijā nekā Igaunija un Lietuva. Pārējo Baltijas valstu panākšanai laikam vajadzētu mācīties gan no Igaunijas, gan no Lietuvas pieredzes. Piemēram, izrāviens ražīgumā 2011.-2012.gg., visticamāk, ir bijis viens no iemesliem kādēļ Lietuva varējusi apsteigt Igauniju arī ienākumu ziņā. Latvijai ir nepieciešamas reformas, lai balstītu ražīguma izaugsmi un nopelnītu augstāku ienākumu līmeni – tas nozīmē sekmēt kvalitatīvāku izglītību, inovācijas, uzņēmējdarbības vidi – lai gan tas tiek atkārtots bieži, nekādu citu brīnumrecepšu ienākumu līmeņa kāpināšanai nav.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē