Akmentiņa-Smildziņa: 1.septembris pienāk ar asarām

Nē, vispirms es ierados Zviedrijā, lai mani bērniem būtu iespēja izaugt lieliem un iegūt labu izglītību, bet tagad, kad bērni izauguši, es esmu Zviedrijā, jo mīlu cilvēku, ar kuru šeit esmu nodzīvojusi kopā 13 gadus un esmu iemīlējusi šo zemi, kur jūtos laimīga.

Pēc bildes un virsraksta spriežot es jau nobijos,ka tava gadījumā,mīļā,runa iet par mio-netto.

Visos laikos ir bijis kaut kas skolai "jāsamet", mūsdienas nav izņēmums. Protams, būtu jau labi, ja bagātie vecāki kaut ko ziedotu labprātīgi, kāds varbūt to arī dara, paldies viņiem par to. Un paldies autorei par viedokli. Citādi jau apnicis lasīt, ka mums ir tik slikta, nu tik slikta valsts, ka šausmas.

Bet lai pēkšņi visās Latvijas skolās katrā klasē būtu interaktīvās tāfeles – mēs taču zinām, ka valsīt tādas naudas nav. Bērnudārzos guļamtelpās nav aizkaru, lai pusdienas laikā mazajiem nespīdētu saule acīs. Ja audzinātāji aicina vecākus aizkarus sarūpēt, tā nav ļaunprātība, bet nepieciešamība. Mīļā, jaukā meitene - Nu nav tā, ka valstij nav naudas - ir, ir daudz naudas, kas aiziet bankām , Airbaltic, Zatleram, Vīķei-Freibergai, Ulmanim - you name it! Tāpēc nevajag rakstīt tādus pieticīgus tekstus, bet gan prasīt valdībai un parlamentam mainīt prioritātes!