Politiķe atzina, ka Latvija nevar nodrošināt pietiekamu pašmāju skolotāju skaitu, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, turklāt vienmēr būs noteikts procents jauniešu, kuri izglītību vēlēsies iegūt ārvalstīs. "Tas ir normāls process, mēs nevaram vērsties pret šādu iespēju. Mēs vēršamies pret mītu, ka Latvijas izglītība nesniedz tās zināšanas, kas nepieciešamas indivīdam un sabiedrībai kopumā," sacīja Druviete, norādot, ka Latvijas augstskolas gatavo inteliģenci, kas nodrošinās sabiedrības attīstību.
"Mīts, ka Latvijas augstskolas ir vājas, nodarījis lielu ļaunumu. Tas ir noziedzīgs apgalvojums. Mēs varam atrast kvalitatīvas programmas visās augstskolās, taču studentiem ir jāiepazīstas ar programmām un mācībspēkiem," sacīja Druviete, aicinot jauniešus izvēlēties specialitāti, kas ir piemērota viņu talantiem un darba tirgum, izmantojot arī piedāvātās apmaiņas programmas. "Mums ir jāstiprina jauniešu vēlme palikt Latvijā," uzsvēra ministre.
Savukārt vaicāta, kā ministrija atbalstīs mūžizglītības programmas, Druviete sacīja, ka frāze, ka cilvēkam jāmācās visu mūžu, nav bez pamata. "Mēs nedrīkstam novilkt vecuma robežu mūžizglītībai, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un darba roku trūkumu, kā arī citus faktorus. Tāpat mēs nedrīkstam uzskatīt, ka cilvēks pēc 40 gadu vecuma nav perspektīvs. Šajā ziņā valstij un pašvaldībām ir jābūt palīdzīgām, dodot lielākus ieguldījumus. Finansiālos aspektus mēs nosegsim," skaidroja Druviete.
Kritiskus vārdus Latvijas augstskolām ir veltījis Eiropas Savienības komisārs no Latvijas Andris Piebalgs, kurš izteicies, ka augstskolu vājais piedāvājums ir viens no iemesliem, kāpēc viņa bērni izglītojušies ārpus Latvijas.