Viņš uzsvēra, ka šogad Rīgas samitā panākto vienošanos veiksme būs atkarīga no tā, vai katrai no valstīm tiks atrasta individuāla pieeja mērķu īstenošanai. Piemēram, sarunas ar Armēniju par sadarbību varētu būt kā melnraksts ES un Baltkrievijas attiecību veidošanai.
"Ir jāredz, kā mēs attīstīsim sadarbību ar katru no valstīm, un tas ir atkarīgs arī no pašām šīm valstīm - cik tālu tās būs gatavas iet," uzsvēra Poikāns.
Lai noslēgto vienošanos potenciāls tiktu pilnībā izmantots, ir nepieciešams koncentrēties uz reformām vairākās nozarēs, piemēram, tiesu sistēmā, biznesa vides uzlabošanā. Poikāns pauda, ka tas nāks par labu kā ES, tā arī pašām partnerības valstīm un, ja parakstītās vienošanās tiks ieviestas veiksmīgi, tas būs jauns potenciāls abu pušu sadarbībā.
Kā cits izaicinājums Rīgas samitā noteikto mērķu un parakstīto vienošanos īstenošanai būs vienotas ES pozīcijas panākšana.
Londonas Ekonomikas un politikas skolas Deivids Kadjē gan uzsvēra, ka jautājums nav par ES vienotību, bet gan par skaidrības trūkumu. Proti, kopumā ES nav skaidrs, kādi ir Austrumu partnerības mērķi. Tas, viņaprāt, nav skaidrs ne dalībvalstīm, ne arī ES institūcijām.
Viņš arī norādīja uz ES un Krievijas savstarpējo konkurenci ģeopolitiskā kontekstā, jo gan Krievija, gan ES vēlas šajā reģionā veidot tirgu pēc saviem ieskatiem.
Lai gan viens no risinājumiem varētu būs ES paplašināšanās, eksperts uzskata, ka būtu jādomā par politikas īstenošanu Austrumu reģionā, neizmantojot paplašināšanos. Viņš argumentēja, ka iepriekšējais paplašināšanās process iezīmēja konkrētas problēmas saistībā ar jaunajām ES dalībvalstīm.
Problēmas plānu īstenošanā varētu sagādāt tas, ka ES ir tikai tehniski instrumenti, kamēr Krievijai ir spēcīgs propagandas kanāls, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.
Diskusijas mērķis ir identificēt pieejamos juridiskos un stratēģiskos veidus, kas var tikt izmantoti no ES puses, lai efektīvāk atbalstītu Austrumu partnerības valstu politiku.