Eksperts: Zinātne Latvijā ir provinciāla

Akadēmiķim Elmāram Grēnam: "Akadēmiķi Latvijā ir provinciāli". Taa vienmeer ir bijis ar Greema kgu. Tik vien kaa sajuusminaaties par 'Kolja-koljevich, Zhenja-zjenjovich, Georg-georgjevich, Tanja Monastjirskaja etc' savaa laikaa Maskavaa, laiziit vinju tupeles (un ko gan vaereetu gaidiit no pSSkp biedra tovarischa Greema), un kad shii Maskavas sile izputeeja - tad izraadiijaas ka pasham jau nekaadu ideju nav un arii nekad nav bijis. Vieniigaa ideja - atkaartot kaut ko taadu kas relatiivi nesen nopubliceets, un 'paraadiit muusu LIIMENI'. Nejau viss Latvijas Zinaatnee ir tik beedigi. Shaadus pseido-akadeemikjus, protams, pat nevar ne tuvu saliidzinaat ar Akadeemikji Kalviiti (respekts!!! Dziljsh respekts!!!), par kuru protams Greems savaa OSI laikaa klaji viipsnaaja.

1. Ja tu izpēti un izstrādā kaut ko, kas paraugās pāri šī šķīvīša malām, tad nereti tu saņem klusējošu un reizēm pat ne klusējošu savu kolēģu nosodījumu - sak, ko tu no sevis iedomājies? Kaut kā tāda taču nav pat amerikāņiem! 2. Ja tu sasaisti savu akadēmisko darbību ar lietišķu (lasi: komerciālu) praksi, izmantodams akadēmiskās zināšanas praktiskajā darbā, bet tajā iegūtos rezultātus, savukārt, akadēmisko zināšanu attīstīšanai, tad tas vispār tiek pārmests kā nāves grēks, jo pelnīt ar saviem komercdarbiem tas esot fuj, pē, zinātnieka necienīgi.

Kad LZA senātā sēdēs 90 % tādu, kam ir pašiem savu grupu vadīti FP7 un H2020 un līdzīgu starptautiski vērtīgi granti vai vismaz to darba pakas, kaut kas sāks mainīties. Pagaidām t.s. zinātne (bez inovācijām un pienesuma tautsaimniecībai) ir ne tikai provinciāla, bet arī prasta nodokļu naudas šķērdēšana.

Šveice

"Zināšanu loma valsts attīstības izaugsmei [..]" // Interesanti būtu satikt šī teksta sacerētāju. Attīstības izaugsme. Izaugsmes attīstība. Loma izaugsmei. // Vai ir kāds labums no šiem "ekspertiem"?

Zinātne Latvijā ir provinciāla? Zinātne Latvijā jau sen ir SAŠĶĒLUSIES! Tāpat, kā sabiedrība! Kas ir zinātne? Tā ir ražotne, kura patērē naudu, cilvēku laiku un spēku, ražojot tehnoloģijas, idejas, pārmaiņas. Tehnoloģijām, idejām un pārmaiņām Latvijā NAV NOIETA, NAV PIEPRASĪJUMA, jo naudīgie naudu rod prihvatizējot, sarunājot valsts un pašvaldību pasūtījumus un visādi citādi zogot, kampjot un piesavinoties – šādā veiksmes stāstā NEKĀDA zinātne nav vajadzīga. Kāpēc gan jāizsviež nauda nevajadzīgai zinātnei? Nauda pašiem „biznesmeņiem” noder – var lepni patusēties vēl kādus gadus. Konkurence? Kāda konkurence? Negantnieki trakos un plosīsies, kamēr paši var un sabiedrība atļauj, bet pēc tam ies pasaulē meklēt citas nepieķēzītas vietas, kur var turpināt trakot un plosīties. Bet klusie, bikli pieklājīgie, provinciāli nabadzīgie zinātnieki paliks sēdēt mēslos kopā ar pārējiem tautiešiem. Domājat, paši zinātnieki nevēlas pārmaiņas? Bet tieši zinātnieki bija tie, kuri uzsāka, radīja un vadīja pārmaiņas! 1. Ivars Godmanis ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis, LTF priekšsēdētāja vietnieks. 2. Valdis Dombrovskis ir latviešu fiziķis, ekonomists un politiķis. 3. Jānis Dinēvičs ir inženieris enerģētiķis, strādāja RPI. Viens no LTF dibinātājiem. 4. Valdis Šteins ir ģeogrāfijas doktors, docents, politiķis, valsts un sabiedrisks darbinieks. Uzrakstījis Latvijā pirmo paziņojumu par nepieciešamību dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti (1988. g. 5. maijā). 5. Valdis Birkavs ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors, Latvijas juristu biedrības dibinātājs un pirmais prezidents. Šo sarakstu var turpināt ilgi. Būtība tāda, ka agresīvākie zinātnieki monetizēja savu savu statusu (sabiedrības cieņu pret zinātniekiem konvertēja naudā un politiskos amatos), bet biklākie izveidoja sev „zinātnisku” purvu, kurā sēž, kurkst un ņerkst līdz netālajām vecumdienām. Jaunajiem zinātniekiem neko monetizēt Latvijā neļaus bijušie zinātnieki, kuri kļuva par „liellatviešiem”, bet visu dzīvi sēdēt purvā ar večiem jaunajiem nav jēgas. Tāpēc jaunie aizbrauc, bet vecie mirst nost. Piedodiet par rūgtumu, bet pats esmu no 80.gadu zinātniekiem, kuri gribēja būt kopā un palika kopā ar sabiedrību. Nespēju ne pieņemt kolēģu radīto Latviju, ne patriekt bijušos kolēģus, kuri ērti iejutušies jauno lielburžuju ādā. Vieni mani tūlīt nodēvēs par „komonistu”, citi – par „īdētāju”. Bet... ko paši darīsiet vēlēšanās? Iesiet ar pārmaiņām pret „kungiem” vai pret pārmaiņām un „zem kungiem”?

Ārvalstnieku piesaiste tomēr dotu labu uzrāvienu, bet nez vai kāds īpaši brauktu, jo vajag gadus, lai iegūtu tieši šeit atpazīstamību un atbalstu!

Par kadu Latvijas zinatni var vispar runat ja Latvijas valsti vada tadi degradati, nespejigi sakarigi runat, domu izteikt kads ir Latvijas prezidents A.Berzins, iepreiksejie jau ari nebija labaki, tikai katri atskiras ar savu stulbumu, alkatibu, vizdegunibu, ka L.Straujuma, tas ko nacas redzet Dombursova paradija Latvijas 24. gadu postu, tragediju un to ka karalis ir pliks, lai gan galms pasi sevi slavina un ta dievina, telodami ka ie lieli patrioti, ka darbojas it ka Latviajs un latvieus tauast intereses......vajprats un posts valda Latvija.

Te mazliet jauktas divas lietas: zinātne un augstākā izglītība. Protams, ka `tīra` zinātne parasti ir neauglīga, vismaz vairumā mazo valstu - še ietilpst arī Latvija. Saukšana uz zinātnes integrāciju ar citām valstīm arī ir mazperspektīva - atšķirīgā finansējuma dēļ. Tādēļ prominentākie spēki pamatoti iet veco ceļu: pasniedz augstskolās un cenšas kaut ko publicēt. Jā, var to uzskatīt par provinciālu. Tikpat provinciālu kā kaimiņvalstīs un daudzās citās pasaules valstīs, kurās nav savu izejvielu un savas ražošanas. Būt neprovinciāli pie mums nevar atļauties pat filozofi, kur nu vēl nozares, kurās nepieciešama (liela! dārga!) eksperimentālā bāze.

"Zinātne Latvijā ir provinciāla..." . Kāpēc neredzu neviena komentāra, kas apgāztu šos fenomenālos melus? :) . Ja no pietni, tad jāsāk domāt kāpēc tā? Varbūt paši esam nedaudz provinciāli? :)

Tas, kas trūkst visvairāk ir sistēma, kas jaunos postdokus padara par Eiropas projektu sekmīgiem pieteicējiem un turētājiem.

Lai nu kursh par Latvijas zinaatni runaatu, bet ne nKalviisha 'pozitiivisma kampanjas' iedvesmotaajs Greems.... klausoties tieshaam naak 'greemas'...