Endziņš: "Ekonomikas izrāviens" joprojām ir tikai saukļa līmenī

"Ekonomikas izrāviens" ir apdauzītā grāmatveža un viņa bandas izdomāta fikcija, nekas vairāk!

Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki. Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi - visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu 2 bildes uz ekrāna: Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā. Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā. Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdejo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo... Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais... Domburs. Jo.. Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota ... Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta. Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus. Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis.... Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju... Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!? Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag. Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas. Piebalgs. Augstskolā. Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām. Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas. Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma - Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi? Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus.

Miljardi ikdienas nevar no bada aizmigt, un domā,kur dabūt rīsa sauju, lai badā nenomirtu. Mūsu tauta ir pārēdusies - īpaši skolotāji, bet kauc kā Tambovas vilki, jo nekad PIEPILDĀMI nav. Vajag algas kā Rietumeiropā, lai gan citādi gāna un lamā to. Bet ne tādas algas kā Āfrikā un Āzijā, kur cilvēces lielākā daļa.

Jāsaka paldies dievam, ka tas izrāviens ir tikai saukļos! Ja šodienas konkrētos apstākļos tas pāries darbos, tad nākošais būs vispārējs bankrots vai krahs. Biju tāda vidēja līmeņa sportists, pirms daudziem gadiem par Latviju startēju arī dažādu kaimiņvalstu sporta pasākumos un oficiālās sacensībās, pamatā - skriešanā. Tāpēc šajā sakarā gribu pateikt, ka 90 % gadījumos tie skrējēji, kuri nebija pietiekami sagatavojušies, kuriem nebija dotību, bet izrāvās, finišā parasti nonāca pēdējie, iepriekšpēdējie vai vispār nenonāca. Jāsaka gan, ka dažos gadījumos 100 un 200 m distancēs tik tiešām bija arī pārsteigumi.

Un labprāt arī izdrāztu.

Toties pie mums visi cilvēki mīl valdību.

Tā vien šķiet, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ir marģināls malā stāvētājs, kas visā runātajā noklausās, vēro un cenšas gudri spriest. Bet labāk apstāstiet kādas iniciatīvas jūs paši esat izvirzījuši un kādus plānus izstrādājuši. To ko valdes priekšsēdētājs stāsta ir atskārtis ne mazums cilvēku Latvijā un tās vairāk ir daudzkārt uzsildītas un visiem zināmas patiesības.

par cik mūsu tirgus ir ES, ne tikai Latvija. iespējams drīz pat mūsu tirgus būs ASV. kur jūs vēl esat redzējuši ka no tik zemām algām tiek atņemti tik lieli nodokļi. pēc AV un Es koplīguma brīvajai tirdzniecībai, Latvijai vispar būs "vakars uz ezera"

Laba ziņa - ja lēnām attīstāmies tikai ar saukļiem, tad kad pāriesiem pie reāliem darbiem būs milzīgs izrāviens - potenciāls - Mēs esam malači!

Tieši tā - par kaut kādu uzrāvienu varēs runāt tad, kad būs konkurētspējīga nodokļu politika un uzņēmējus un zemniekus dažādas "atbildīgās" un "kompetentās" institūcijas beigs drātēt par to vien, ka viņi kaut ko dara.

4.maija repubļikas 25 jubilejas gadadienas priekšvakarā daudzi kā "Nezinītis uz Mēness" sāks uzvesties. Nasing spešal jeb "muļķa laišana" ir vislabākais veids šai situācijā.