Viņš uzsvēra, ka pašlaik politisku lēmumu pieņemšana, piemēram, krievu valodas lietošanas paplašināšana pašvaldībās, "noteikti" nebūs risinājums, jo problēma ir dziļāka - jautājums ir par attieksmi un attiecībām ar krievvalodīgajiem.
"Latviešu valdošajām aprindām ir jāuzdod sev jautājums, kāpēc apmēram 280 000 krievvalodīgo nobalsoja "par", kaut arī jau iepriekš bija zināms, ka krievu valodas statusa maiņa nebūs iespējama," norādīja Liepnieks.
Polittehnologs skaidroja, ka ļoti lielā iedzīvotāju grupā valda neapmierinātība ar pašreizējo situāciju, par šo neapmierinātību latviešu politiķi nekad nav domājuši. Neieinteresētība bija loģiska, jo šie cilvēki nekad nav bijuši latviešu politiķu vēlētāji. Taču tagad ir jāiedziļinās "par" balsotāju uzskatos.