"Kas attiecas uz jautājumu par starpvalstu attiecību fonu vai ietekmi, es nedomāju, ka tāds vai savādāks Saeimas lēmums šajā jautājumā ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības. Šeit Ārlietu ministrijai (ĀM) pēc būtības nebūtu tālāk jākomentē, tas ir Saeimas jautājums," sacīja ministrs.
ĀM nav saņēmusi iesniegumu ar lūgumu Kasparovam piešķirt Latvijas pilsonību, tāds adresēts vienīgi Saeimas frakcijām. "Tas ir absolūti Saeimas ziņā lemt par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Saeimai ar lielu rūpību un pienācīgu uzmanību vajadzētu izvērtēt šo iesniegumu un pieņemt atbilstošo lēmumu. Es šobrīd negribētu nekādā veidā pamācīt Saeimu, ko tai būtu jādara," sacīja ministrs.
Šķiet, ka par Saeimai priekšā stāvošo lēmumu izvairīgi izsakās arī citas augstākās Latvijas amatpersonas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) vakar sacīja, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem Latvijas labā ir tikai un vienīgi Saeimas kompetence. "Vēstule adresēta Saeimas frakcijām un par to jālemj deputātiem," teica premjers.
Vēl otrdien, kad Latviju pāršalca ziņa, ka Pasaules šaha čempions Kasparovs lūdzis Latvijas pilsonību, nevaldīja pilnīga pārliecība, ka tā atbilst patiesībai un nav vien neveiksmīgs joks. No Kasparova oficiālu apstiprinājumu iegūt neizdevās ne tikai masu medijiem, bet pilnīga ticība šādai ziņai nebija pat varas gaiteņos.
Tagad Kasparovs savā oficiālajā tīmekļa vietnē skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc lūdzis piešķirt sev Latvijas pilsonību, ir tas, ka viņam ar Latviju izveidojušās "īpašas attiecības", ziņo LETA. "Mūsdienu Latvija ir stabila demokrātiska valsts, kas veiksmīgi pārvarējusi totalitārā režīma sekas un ir integrējusies Eiropas tautu ģimenē, par kuras daļu, es ceru, tuvākajā vēsturiskajā perspektīvā varēs kļūt arī Krievija," skaidro Kasparovs.