Ministrs klātesošajiem skaidroja, ka līdz šim veiktie pasākumi, tostarp Eiropas Savienības (ES) un ASV paustais nosodījums, ir ietekmīgi līdzekļi līdz ar ekonomiskajām sankcijām pret konkrētām fiziskām personām Krievijā.
Rinkēvičs arī pauda pārliecību, ka tas viss ļaus pamazām risināt Krimas aneksijas jautājumu, norādot, ka visās sarunās ar Krieviju vienmēr tiek atgādināts par Krimu.
"Mēs gribētu redzēt, [lai notiek] kā filmā ar laimīgām beigām, kur ļaunie personāži trīs ceturtdaļas filmas laika gūst virsroku, bet pēdējā - labie. Laimīgās beigas būs, bet ne jau divās stundās," sprieda ministrs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
2015.gada februārī Minskā tika noslēgta vienošanās, kas aicina pasludināt pamieru, īstenojot dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai. Vienošanās noslēgšanā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet vidutāji bija Vācijas un Francijas līderi.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 9500 cilvēki.