Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Skujenieks: Mums šobrīd jābūt morāli un fiziski gataviem aizstāvēt tēvzemi

"Nekad nevajag gulēt uz ausīm. Vajadzīga modrība, uzmanība un gatavība jebkādiem likteņa pavērsieniem," uzsver padomju laikos represētais dzejnieks Knuts Skujenieks, piebilstot - pašlaik mums jābūt fiziski un morāli gataviem aizstāvēt savu tēvzemi.

Dzejnieks intervijā LNT atgādināja, ka Latvijai nekad nav bijusi mierīga dzīve, un maldīgi domāt, ka jauni plaša mēroga kari mūsdienās nav iespējami. Tas, ko varam darīt - mācīties piemēroties dzīvei arī nestabilā ģeopolitiskā situācijā.

"Vienu brīdi likās - beidzot Eiropa būs tikusi tik tālu, ka no Eiropas vairs jauni kari necelsies. Divi pasaules kari izcēlās tieši Eiropā. Diemžēl pašreiz situācija Ukrainā ir tāda, ka mēs nevaram to prognozēt. Katrā ziņā tas ir ļoti tuvu lielam konfliktam, kas var iziet arī ārpus Ukrainas," brīdināja Skujenieks.

Konflikta gaisotnē ierasti tiek pretnostatīta Krievija un Eiropa (jeb paplašināti - Rietumi, iekļaujot arī ASV). Tomēr Skujenieks atgādināja, ka situācija pašā Eiropā ir sarežģīta, un to var izmantot Krievija. "Eiropa kā apvienība, kolektīvs, vēl nav pienācīgi izveidojies. Mēs zinām, cik tur ir visādu iekšējo pretrunu, cik tur ir dažādu ambīciju," norādīja dzejnieks. Tomēr Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO viņš vērtēja pozitīvi, un uz kritiķu teikto, ka ar dalību šādās organizācijās valsts zaudē daļu suverenitātes, atbild: "Neko nevar dabūt par velti. Ar to suverenitātes daļu, kas mums ir, mēs arī lāgā neprotam tikt galā, kā izrādās."

Kas attiecas uz Krievijas rīcību, aizvien turpinot pieliet eļļu ugunij, proti, atbalstot separātistus Ukrainas austrumos un izvēršot agresīvu ārpolitisku retoriku, Skujenieks pauda uzskatu, ka Krievijai nav citas izejas. "Krievija ir faktiski bezizejas situācijā. Bezizejā, kuru tā pati ir radījusi. Krievijas apmātība ar ārējo ielenkumu pastāv jau no pirmajiem krievu cariem. Šī ir doktrīna par ārējo ielenkumu, kurš ir obligāti naidīgs – viss kas atrodas ārpus Krievijas, ir obligāti naidīgs. Tas ir jau no tiem laikiem, kad Krievija sāka iekarot apkārtējās cittautu zemes," norādīja dzejnieks. Viņš atgādināja, ka tolaik citu zemju iekarošanu krievi paši gan dēvēja par "krievu zemju apvienošanu", taču tagad izskatās, ka Krievija atklāti tēmē uz "nekrievu zemju apvienošanu".

"Ukraiņi tomēr nav krievi, kaut arī ir tuvi radinieki. Bet tas nav tas pats, un viņi tādi arī nevēlas būt," sacīja Skujenieks, skaidrojot, ka Krievijai pamazām bija iespēja veidot nacionālu valsti, taču tagad izskatās, ka Putins atkal mēģinās no jauna veidot impēriju.

Top komentāri

Jānis
J
Kungam taisnība, un mums nav jādomā par citiem, bet par savu tautu un valsti, vienalga, ko par to teiks citi.
nabaga Skujenieks
n
Dzeja vairs nav ne ienesīga, ne populāra kā padomju laikos. Švaks dzejdaris gan tu biji, tomēr tevi publicēja un varēji sabiedriskos pasākumos zīmēties. Pa kaktiem dižoties kā liels cietējs lēģeros. Ka tu varēji strādāt par žurnālistu, tas ir dikti aizdomīgi. Čeka deva atļauju? Kāpēc? Ja tu patiešām biji padomju varai tik naidīgs? vai tu ar viņiem par kaut ko nevienojies? Pie šitajām valdībām dzeja nav ne plika graša vērtē, meitas mīlēt vairs nevari... Kas paliek? Muti brūķēt un par varoni izlikties. Redz, ka izdevās pievērst sev uzmanību:))))
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē