Godātie Sibīrijas bērni! Dāmas un kungi!
Arī šī gada 14.jūnijā man ir gods Jūs uzņemt Melngalvju namā, lai uzklausītu atmiņas, emocijas un pārdomas par laiku pirms 74 gadiem, kas radikāli izmainīja Jūsu dzīvi, vairāk kā 15 tūkstošus cilvēku pakļaujot deportācijām un sodīšanai ar nāvi bez tiesas un taisnības. Gadu no gada mēs šādi sev un pasaulei atgādinām: Tas vairs nekad nedrīkst atkārtoties!
Vēsturiskās atmiņu liecības par to gadu šaušalīgajiem notikumiem Sibīrijā šodien glabā un cilvēcei tālāk nodod viens no Latvijas nozīmīgākajiem apskates objektiem – Okupācijas muzejs.
Savukārt Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds Sibīrijas bērni, kas savu darbību sāka 2000.gadā, nenogurstoši apkopo to cilvēku dzīvesstāstus, kuri no Latvijas tika izsūtīti bērna vecumā. Tie ir Jūsu dzīvesstāsti. Fonda dvēsele ir kinorežisore Dzintra Geka, kurai varam pateikties par dokumentāliem kino darbiem un grāmatu apkopojumiem. Kopš 2006.gada katru gadu fonds ir organizējis ekspedīcijas uz Sibīriju, kuru laikā ne tikai intervēti cilvēki, bet arī uzstādītas piemiņas plāksnes 1941. un 1949.gada deportāciju upuriem.
Paldies, Jums visiem par šo vēsturiski nozīmīgo, emocionāli smago un nenovērtējamo darbu, ko esat veltījuši mūsu tautas likteņgaitu dokumentēšanai!
Arī šodien, esot kopā ar Jums, izjūtu dziļu cieņu un pietāti par Jūsu aktīvo pozīciju Latvijai nozīmīgos brīžos, par Jūsu spēku un pašapziņu, ko protat iedvest līdzcilvēkiem! Lai gan Jūsu galvas ir sirmas, Jūsu gars ir stiprs un možs. Jūs esat Sibīrijas bērni, kas nepadevās toreiz, un ir piemērs cilvēka gara spēkam arī šodien!
Pateicos par iespēju būt kopā ar Jums visas savas prezidentūras laikā!