Fragments no intervijas:
Cik lielas izmaiņas augstskola var sagaidīt līdz ar jūsu apstiprināšanu amatā?
Pieņemu, ka arī tie deviņi, kas balsoja pret manu apstiprināšanu, tāpat kā 18 pārējie Satversmes sapulces dalībnieki, grib izmaiņas un ātru dinamiku. Izmaiņas būs. Pirmkārt, mums ir jāpalielina studējošo skaits, turklāt ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, jo tas ir gan VeA stratēģijā, gan pilsētas attīstības, tajā skaitā informācijas komunikāciju (IKT), stratēģijā – te ir cieša saikne, jo pēc VeA absolvēšanas jauniešiem Ventspilī ir garantēts darbs. Pilsētā ir daudz uzņēmumu, kuriem ir nepieciešami profesionāli darbinieki tūlīt un tagad. Tāpat svarīgi domāt par studentu piesaisti – šeit mēs plānojam organizēt arī vasaras skolas pašmāju vidusskolēniem no visas valsts, lai jaunie cilvēki jau redzētu studiju virzienu perspektīvas. Svarīgs uzdevums ir arī ārzemju studentu piesaiste VeA.
Tie ir papildu ieņēmumi no ārzemju studentu maksājumiem par studijām...
Protams! Mums jāpalielina šis segments – tā ir iespēja augstskolai pelnīt. Pagaidām peļņa nav liela. Kā valsts augstskolai mums finansējumu piešķir no valsts budžeta, un jau no pašiem pirmsākumiem Ventspils pilsētas dome mūs finansiāli atbalsta. Tāpat VeA ienākumus veido dalība dažādos projektos. Mērķis ir palielināt ienākumus no studiju maksām, un to ir iespējams izdarīt tieši uz ārvalstu studentu piesaistes rēķina, jo pašmāju studenti, sevišķi IKT nozarē, grib tomēr studēt par valsts līdzekļiem. Pelnīšanas iespēju nodrošinās arī mūsu unikālais radioastronomijas centrs Irbenē, kam jau pabeigta otrā rekonstrukcijas kārta un sākas trešā, kuras ietvaros uzstādīs modernās antenas. Arī šeit mērķis ir ne tikai visu saremontēt, bet arī komercializēt – gan veikt fundamentālos pētījumus, gan arī pelnīt naudu ar šiem radioteleskopiem. Otrs zinātnes virziens ir viedās tehnoloģijas. Mūsu jaunie zinātnieki ar Francijā iegūtiem doktora grādiem tagad atgriežas Ventspilī un strādā gan saistībā ar programmēšanu, gan sporta virzienā – izstrādā programmas spēlētāju analīzei, kas ļauj labāk plānot stratēģijas. Tāpat būtisks mūsu virziens ir medicīna un dalība dažādos ES fondu finansētos projektos. Mūsu galvenā stratēģija ir būt par izcilu akadēmiskās zinātnes centru. Paraugs ir Zviedru augstskola, Londonas Biznesa skola. Ja iet, tad iet uz maksimumu. Es pēc būtības esmu tendēts uz lieliem izaicinājumiem. Ja mērķis nav sarežģīts, tad dzīve nav interesanta.
Pēdējos gados daudz diskutēts par augstākās izglītības situāciju Latvijā. Ka mums ir par daudz augstskolu un ka kvalitātes uzlabošanai vajadzētu domāt par konsolidāciju. Pēdējais svaigākais piemērs ir lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības augstskolas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei. Kā vērtējat kvalitāti un arī konkurences līmeni?
Piekrītu, kā mazai valstij Latvijā augstskolu skaits ir liels, bet te ir jāzina atšķirība – ir augstskolas, kas atrodas Rīgā, un būtībā tikai divas augstskolas, kas atrodas reģionos – Vidzemes Augstskola un VeA. Vēl ir divas universitātes – Daugavpils un Liepājas, kā arī viena akadēmija Rēzeknē. Ja vēlamies iet uz valsts policentrisko attīstību, stiprinot reģionus, lai populācijas karte nepaliek bezcerīga ar tiem tumši zilajiem plankumiem, kas norāda, ka ir ļoti samazinājies cilvēku skaits konkrētajā vietā, tad tikai ar šādu izglītības iestādi reģionā mēs to varam stiprināt. Ja ir augstskola, tad nāk uzņēmēji, tad ir ārvalstu investīcijas. Tas pats Ventspils piemērs – ārvalstu investors nāk tikai tad, ja viņam ir pieejams izglītots darbaspēks. Viņš to nevedīs ne no Šveices, ne Krievijas. Viņam vajag vietējo, un augstskola viņam to sagādā. VeA gadījumā tie ir elektronikas, IKT speciālisti, arī biznesa vadības un finanšu speciālisti. RPIVA gadījumā varbūt vajadzēja rūpīgāk paanalizēt, vai viss tur bija tik slikts un vai izvēlētais ceļš ir labākais variants. Bet reģionālajām augstskolām noteikti ir jābūt, jo tā ir iespēja noturēt jaunos cilvēkus reģionos. Viņi arī nodrošina zinātnes attīstību, mācībspēku ataudzi, arī darbaspēku. Būs daļa, kas aizbrauks uz citiem reģioniem vai ārzemēm. Protams, jāanalizē, kāda ir mācību programmu kvalitāte, kāds ir studentu skaits, jo nav pareizi, ja programmā mācās divi trīs cilvēki. Jāskatās arī, lai augstskolās tiktu izglītoti reģionam vajadzīgie speciālisti. Tāpēc mēs negatavosim juristus, jo jurisprudenci var studēt Rīgā, arī žurnālistiem ir labas studiju programmas Vidzemes Augstskolā un Rīgā.
Visu interviju lasiet trešdienas, 24. maija, avīzē Diena!