24.septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts likumprojekts ""Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Es jau visu laiku gaidīju kādu "sitienu zem jostas vietas" mazajiem uzņēmējiem saistībā ar 2014.gada budžetu. Beidzot tas ir! Labklājības ministrijai izdevies jauks murgojums, kurš liks daudziem mainīt sava biznesa veidu un atrašanās vietu. Likumprojekts paredz valdes locekļiem obligātu VSAOI maksājumu no minimālās algas. Šīs idejas aprakstu jau jūnijā redzēju Finanšu ministrijas mājas lapā – nu tā ir izbīdīta caur Ministru kabinetu.
Es aizstāvu uzņēmējus un uzņēmējdarbības vidi. Kā lasāms anotācijā, ir veikta kaut kāda kapitālsabiedrību analīze un izdarīts secinājums "85,5 procenti no analizētajām kapitālsabiedrībām pieder fiziskām personām, taču bez aktīvas darbinieku piesaistes (vai pašu īpašnieku vai valdes locekļu) nav iespējams veikt minēto kapitālsabiedrību darbību". Vispirms jau ir skaidrs, ka 14,5% pēc šī likuma ieviešanas automātiski zaudēs savus finanšu resursus, jo nevienu neinteresē 14,5%. Un gribētu gan redzēt šo analīzi, jo manā skatījumā analizētāji ir aizmirsuši vai savas nezināšanas dēļ nav ņēmuši vērā, ka mūsdienās pastāv tādi jēdzieni kā ārpakalpojums un darbaspēka noma – jebkuru darbu var nodot darīt citam uzņēmumam. It sevišķi tas ir izdevīgi mazam uzņēmumam, kur nav tādas noslodzes, lai darbinieku nodarbinātu uz pilnu slodzi vai vispār pieņemtu darbā. Nedarbojas vairs 19 gadsimta princips - ir uzņēmums, ir fabrika ar strādniekiem. Uzņēmums ir virtuāls juridisks veidojums.
Piemēram, kad man nebija automašīnas, es uzņēmuma vajadzībām izmantoju taksometra pakalpojumus. Vai tāpēc man taksists bija jāpieņem darbā? Ja mazam uzņēmumam nav nepieciešams grāmatvedis pastāvīgā darbā, tad viņš izmanto ārpakalpojumu. Nepieciešams sastādīt kādu līgumu? Tiek noslēgts līgums ar juridisko biroju un par tām dažām patērētajām stundām apmaksāts rēķins. Ja ir birojs un to vajag satīrīt, bet pašam negribas to darīt - ir firmas, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Apkopēja nav jāpieņem darbā. Zvanot pa telefonu taču neviens neaizdomājas, ka vajadzētu pašam savu bāzes staciju un tehnisko departamentu! Jāpiegādā prece klientam. Cik organizācijas var šo pakalpojumu nodrošināt Latvijā? Pietiekoši daudz par labu cenu – cenu, kas ir zemāka nekā darbinieka - kurjera vai šofera - izmaksas. Ja es pats nevēlos vadīt uzņēmumu vai man nav laiks tam, es taču varu noslēgt līgumu ar citu juridisku personu – lai viņa nodarbojas ar mana biznesa vadību!
Bet ko domā valsts iestādēs strādājošie, kas veido nodokļu normatīvos aktus. Visi šajos punktos minētie iesaistītie ir jāpieņem darbā vismaz par minimālo algu, citādi tā ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ja nepieņem, tad nu vismaz no valdes locekļa noplēsīsim kādu latu. Un ne jau dažus - šāda nodeva par nepilniem 5000 latiem apgrozījuma būs gandrīz 20% no šī apgrozījuma. Tātad nopērc preci, uzliec uzcenojumu 20%, pārdod to un visu nopelnīto pārskaiti valstij. Vai nav vieglāk iestāties bezdarbniekos?
Citāts no anotācijas: "Kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi optimizēt VSAOI apmēru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam būtu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniegtu minimālās algas apmēru. Ja šo pašu darbību veic caur izveidotu kapitālsabiedrību un saņem ienākumus no kapitālsabiedrības kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI." Tātad mūsu valsts uzskata, ka jebkurš ienākums, par kuru nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir izvairīšanās no nodokļiem. Tāpēc ir jāsoda visi. Vai nevienam nav ienācis prātā, ka SIA tiek dibinātas, lai nošķirtu finanses un darbību kā atsevišķu juridisku personu, kā atsevišķu nesaistītu vienību? Kur vēl riska menedžments?
Citāts no anotācijas: "Kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību - dividendēs saņemto ienākumu (kuram ir būtiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspēka nodokļu nomaksas, faktiski sadalīt valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrībā un ir piekrituši strādāt un uzņemties atbildību bez samaksas." Mazā uzņēmumā (precīzāk – pēc klasifikācijas sīkais un mikro uzņēmums) valdes loceklim ir jādara viss. Jebkurā diennakts laikā, vienalga vai viņš ir slims vai vesels, vai birojā vai mājā. Tā ir uzņēmējdarbība un tas ir uzņēmējs. Te netiek apskatīts jautājums, ka VAS Latvenergo valde varētu strādāt bez atlīdzības. Te ir jautājums par īpašnieku, kurš ir dibinājis SIA, lai nodalītu risku no savas ģimenes un nesēdētu valstij uz kakla un neprasītu pabalstus, aprēķinātu dividendes, samaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokli un gūtu legālus ienākumus. Nav VSAOI? Tāpēc arī ir diskusijas par veselības nodokli un tamlīdzīgi (šī ir atsevišķa plaša tēma, par ko turpmāk).
Un spārnotā frāze, citēju: "Ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrības gūst grāmatvedības uzskaitē nereģistrētus ienākumus." Tātad Latvijas nodokļu sistēmas pamatā ir pieņēmums, ka kaut kas ir iespējams, tāpēc ar nodokli ir jāapliek šī iespēja. Un, protams, vecā metode – ja no kāda indivīda nevar iekasēt nodokli, tad to iekasē no visiem citiem. Vai otra metode - ja valsts struktūras ar kādiem pienākumiem netiek galā, tad tie pienākumi tiek pārlikti uz privātajām struktūrām (skat. auto nodokli, nodokli no avansa norēķinu naudas un līdzīgus sistemātiskus gadījumus).
Bet galvenais! Kā lasāms likumprojektā, no 2014.gada 1.janvāra spēkā stāsies šāds noteikums: "Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, kurā taksācijas gada attiecīgajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai ir darba ņēmēji, kuru obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un kapitālsabiedrībai ir apgrozījums, un kapitālsabiedrībā iepriekšējā taksācijas gadā nebija neviena darba ņēmēja vai bija darba ņēmēji, kuru obligāto iemaksu objekts bija mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un kapitālsabiedrībai iepriekšējā taksācijas gadā apgrozījums bija lielāks par 7000 eiro." Mēģināšu izdalīt sakarīgāk. Ir jāizpildās vienlaicīgi pieciem nosacījumiem: kapitālsabiedrības valdes loceklis ir bez atlīdzības; taksācijas gada attiecīgajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai ir darba ņēmējs, bet alga mazāka par minimālo darba algu; ir apgrozījums; iepriekšējā gadā nebija daba ņēmēju vai bija darba ņēmējs, bet alga bija zem minimālās; apgrozījums iepriekšējā gadā bija virs 7000 eiro (4919,63 lati).
Tālāk likumprojektā: "Kapitālsabiedrības valdes loceklim, kurš atbilst darba ņēmējam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta m) apakšpunkta nosacījumiem, obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algu." Pēc būtības šāda likuma norma atbilst valsts nodevai par uzņēmuma uzturēšanu, kā tas mēdz būt ārzonās. Nav nozīmes, ka valdes loceklis vienā savā uzņēmumā aprēķina algu 700 latus, otrā viņš maksās šo "nodevu". Kāpēc "otrā"? Tāpēc, ka Latvijā uzņēmējdarbību nevar veikt tikai ar vienu uzņēmumu. Tikko ir otrais, trešais vai n-tais pamatdarbības veids, tā tas ir jānodala atsevišķā SIA.
Pats esmu piedalījies tiesvedībā, kur Valsts ieņēmumu dienesta un tiesas viedoklis tika pausts skaidri - pamatdarbības veids ir tikai viens, viss pārējais ir blakusdarbība. Muļķīgi, bet fakts.
Situācijas modelis Nr.1. Uzņēmējs, kuram ir jau pamatbizness, vada arī vēl vienu SIA. Šī SIA uztur grāmatvedības sistēmu jeb saņem ienākumus par sistēmas nomu un tos visus arī izlieto sistēmas uzturēšanā un attīstībā - serveri plus programmēšana kā ārpakalpojumi. Valdei atlīdzība nav noteikta. Apgrozījums apmēram 7500 eiro gadā. Šāds uzņēmums no 2014.gada 1.janvāra būs spiests maksāt VSAOI par valdes locekli no minimālās algas (320 eiro, 34,09% ir 109,09 eiro mēnesī vai 1309,08 eiro gadā).
Kāda būs likuma grozījumu ietekme uz šī uzņēmuma darbību? Uzņēmumam būs tikai divas iespējas. Pārtraukt darbību, bet likums neparedz pārejas periodu, kurā attiecīgās grupas uzņēmumi varēs likvidēties. Pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citu valsti. Ņemot vērā ieguldījumus un uzņēmējdarbības specifisko vidi internetā, šis būtu optimālais variants, ko es kā konsultants ieteiktu uzņēmumam. Rezultāts. Valsts mēģinot iegūt VSAOI, zaudētu IIN, UIN un PVN.
Situācijas modelis Nr.2. Uzņēmējs, kurš kādreiz kā privātpersona izvietoja brīvos naudas līdzekļus akcijās un citos vērtspapīros, pēc izmaiņām IIN likumā par saimniecisko darbību (3.darījumi un jāreģistrējas) nodibināja SIA un SIA tagad apsaimnieko šī uzņēmēja akcijas. Uzņēmējs nepiekrīt, ka par atrašanos valdē viņam pašam sev būtu jārēķina darba alga, jāuzskaita stundas un alga jāizmaksā. Darba alga netiek aprēķināta. Akciju tirdzniecības rezultātā tiek saņemti ienākumi virs 7000 eiro gadā un uzņēmumam jāmaksā VSAOI 1309,08 eiro. Kāda būs likuma grozījumu ietekme uz šī uzņēmuma darbību? Uzņēmumam būs viens loģisks risinājums - pārvest akcijas uz jaundibināto ārzemju uzņēmumu un Latvijā nodokļus vairs nemaksāt. Rezultātā alsts mēģinot iegūt VSAOI, zaudētu IIN, UIN.
Situācijas modelis Nr.3. Uzņēmējs, kuram ir neliels veikaliņš un kurš pie kases stāvēja pats un vēl uz pusslodzi nodarbināja vienu pārdevēju. No 2014.gada 1.janvāra konstatē, ka valsts no viņa pieprasa 1309,08 eiro nodokli. Preču iepirkuma summa 7600 eiro, pārdošanas summa 10300 eiro, citas izmaksas 1000 eiro. Peļņa 1700 eiro, par kuru arī samaksā IIN un UIN un ir līdzekļi iztikai. Ja no 1700 eiro nodevā tiek samaksāti 1309,08 eiro, tad saimnieciskajai darbībai zūd jēga un uzņēmējam pareizāk būtu neko nedarīt un no valsts un pašvaldības pieprasīt pabalstus, tā palielinot budžeta slogu. Ja kādam liekas, ka Latvijā ir ekonomikas augšupeja, tad pamēģiniet nodibināt uzņēmumu un uzsākt uzņēmējdarbību. Daudz vieglāk ir iet strādāt budžeta iestādē vai vienkārši neko nedarīt. Kāpēc ir ēnu ekonomika? Runājot ar uzņēmējiem, izkristalizējas viens interesants apstāklis - ēnu ekonomikā strādāt ir vieglāk. Neviens nekontrolē, atskaites nav jānodod, nav liekas izmaksas par grāmatvedību, nav birokrātijas un visas tās sankcijas. Sākumdeklarēšana? Vai tad tā kaut ko deva?
Joprojām uzskatu, kamēr šī valsts neļaus uzņēmējam domāt par biznesu, bet spiedīs shēmot, cīnīties ar birokrātiju, par nodokļu slogu un uztraukties par to, kas notiks pēc kārtējā “Jaunā gada”, tikmēr mēs būsim nabagi, tikmēr mēs brauksim uz ārzemēm strādāt, tikmēr būs ēnu ekonomika. Mazajiem uzņēmējiem nevajadzētu Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību. Risks kļūdīties un pārsniegt 7000 eiro apgrozījumu ir liels, un sods par to nebūs adekvāts.