Vilks: Pie nulles budžeta nebūtu valdības

pelītei .Tieši tēriņi valsts milzīgajam aparātam pacēla PVN likmi no 12% uz 22% ,tā ir ļoti liela nauda valsts mērogā! Visa naudiņa ,ko samaksājam par ceļa nodokli un akcīzes nodokļi benzīnam ,neaiziet ,kur paredzēt ceļu uzturēšanā,bet ierēdņu algās! Turklāt tie 100 000 cilvēki ,kaut ko izliekas darot un ,lai parādītu savu aizņemtību ,viņi apgrūtina dzīvi pārējiem! Valsts ar tādu birokrātiju ,nekad neizkļūs no bedres. Turklāt algas viņiem nav piesietas pie valsts minimālas algas,turklāt atbildības nekādas! Paskat tagad iesā par valsts dokumentu viltiošanu un soda nauda ,droši vien darbā paturēs ,kā nekā propesionāle! Šis aprāts demoralizē tautu ,visi taču saprot ,ka viņi dara bezjēdzīgu un nekvalitatīvu darbu! Pēc 9 mēnešiem pabalsti beigsies un viņi arī būs spiesti paskatīties no sētas puses uz šo uzplaukumu.Labāk 9 mēnešus viņiem samaksāt pabalstus ,bet tad dzīve varētu arī normalizēties!

Šeit viņš atsaucas uz nulles budžetu, kā uz tādu budžetu, ko taisa no nulles.. nevis uz to, kurš ir bez deficīta. Tobiš budžetu veido nevis kā turpinājumu iepriekšējam, bet apsēžās un saliek - cik mums ir naudas un ko mēs par to varam atļauties, un bez kā mēs nevaram nedarīt. Šobrīdējie budžeti ir ar saknēm vēl padomju laikos.. katru gadu tikai vai nu pieliek kādas pozīcijas, padzēš kādas pozīcijas, šur tur atņem naudu, šur tur pieliek. Tāpēc patiesībā arī ir tāds bardaks un bezjēgā uzpūsts valsts aparāts, kurš piedevām uzskata, ka varai redz ir pilnīgi viss jāregulē un jādefinē normatīvajos aktos, jāapliek ar nodevām. Vienu brīdi, šķiet vēl pirms krīzes vai biš krīzei sākoties, bija runa, ka jātaisa budžets no nulles. Jāuztaisa funkciju audits un jāsāk no baltas lapas. Par tāda budžeta izveidošanas nespēju šeit ir runa. Tas vārdu salikums vienkārši ir nedaudz mānīgs.. būtībā par nulles budžetu reizēm sauc to kurš ir bez deficīta un reizēm (bet retāk, jo citās valstīs nav tā situācija tik debīli dramatiska) to kurš ir sākts no nulles, no baltas lapas. Tāpēc ar rodas pārpratumi. Iespējams es pārpratu, iespējams tu.. Bet es sapratu, ka te viņš runā par valdības nespēju šādu budžetu no nulles uztaisīt bez plūkšanās.. Lai nu kā - nespēja kaut ko izdarīt pati par sevi nenozīmē, ka izdarāmais būtu slikts.. tas tikpat labi var nozīmēt arī to, ka izdarīt nespējīgais vienkārši ir tizls un kusls :)) Un tas būtībā bija tas, ko es gribēju pateikt. Bet to, ka visa tā saticīgā strādāšana ir visnotaļ trausls veidojums.. nu tas tomēr ir manāms.

Labo darbu sarakstu studijā!

Tikai nez kāpēc gan Sprūdžs, gan Pavļuts un Ķīlis ir visnepopulārākie ministri.

Tiešī tā - izskatās, ka valdība, ka Jūs sakāt, pūš pīlītes uz ab abām pusēm. Un - ne jau tikai veselības aprūpē vien, bet gandrīz visās nozarēs. Vismaz tajās, kur ministri ir no Vienotības. Jo, ka mēs redzam, Gan Sprūdžs, gan Pavļuts un Ķīlis tomēr mēgina kaut ko mainīt, arī NA prasa ko uzlabot, bet tiesi Vienotība ir tā liela bremze.

Kāpēc neviens neieklausījās SVF rekomendācijas par "valsts"aparāta pajoma samazināšanu? Pašlaik valsti'mā ar mazāk par 2mlj iedzīvotājiem ir 286 000 valsts algoti darbinieki( tas oficiāli) No tiem 80 000 skolotāji ,mediķi un citi tik pat cienīajmi cilvēki. Bet ko dara 200 000 pārējie? 15% kopā valsts apgādībā,bet vairāk par 10% tieši meža dzīvnieka pieminētajā ( uzvārds sakrīt ar atieksmi pret cilvēkiem) administrēšanā?? Cik mēs tērējam naudu šim aparātam ,kurš vēl nestrādā godīgi un profesionāli! Bankas parex krahu pareģoja pusgadu pirms tam ,dažš labs " komunistu vadonis"vēl paspēja tiesu procesus uzbrūķet ,pret pareģotājiem,bet kur tad bija šie dižie un labi apmaksātie "propesionāļi"? Ja būtu valdība tad daudzas lietas ,būtu sen notikušas ,bet citas vienkārši nevarētu notikt.Ja šis Latvijā ir "uzplaukums"tad PSRS jau bija komunisms! Bet vadītāji mjau tie paši vien ir ,tikai tagad ar prievītēm!

Bet tagad, Jukum, paskaties kas notika, kad valdība gribēja pārdalīt 8 latu ģimenes pabalstu un iedot vairāk trūcīgām ģimenēm, kad valdība noteica griestus māmiņu algām, ko raksta par jau esošo nekustamā īpašuma nodokli.

Būtu Senais premjers mēs dzīvotu paradīzē!

Tā īsti nav. ReBaltica savā publikācijā atklāj faktus, kuri liecina par puspatiesībām un pat meliem tieši no valdības puses. Lūk: Krīzes laikā politiķi stāstīja, ka starptautiskie aizdevēji spiež samazināt pensijas un celt nodokļus. Tā bija puspatiesība. 2010. gadā Pasaules Bankas pētījums rāda ko citu. Tas iesaka PĀRDALĪT, nevis PAAUGSTINĀT nodokļu slogu. Galvenais starptautisko aizdevēju uzsvars bija uzlabot dzīvi cilvēkiem ar maziem ienākumiem un pētījumā arī doti konkrēti piemēri, kā to izdarīt. Re:Baltica analīze rāda, ka lielākā daļa šo ieteikumu nav ņemti vērā. (Lasīt K.Rizgas rakstu: Dzīve ar “Dieva žēlastību un cilvēku labestību”) Pasaules Banka ieteica pārdalīt 8 latu ģimenes pabalstu un iedot vairāk trūcīgām ģimenēm. Inesei Šleserei 32 lati daudz nemaina ikmēneša ģimenes budžetā, kamēr sociālajai darbiniecei Ievai tā ir mēneša maksa par elektrību. Labklājības ministrija saka, ka nav šo priekšlikumu ieviesuši, jo administrācijas izmaksas būtu lielas. Uz jautājumu - cik lielas - noskaidrojas, ka šādu aprēķinu nav un jautājums atlikts līdz 2015. gadam. Pasaules Banka ieteica māmiņu/tētu pabalstus aprēķināt vismaz no divu gadu sociālajām iemaksām, lai izslēgtu krāpšanos, veicot lielas nodokļu iemaksas pirms bērna piedzimšanas. Vienlaikus Pasaules Banka arī norāda, ka Latvijas budžets vispār nevar atļauties šādas māmiņu algas un tās nepamatoti tiek izmaksātas no sociālā budžeta. Tā vietā ieteikts visām ģimenēm izmaksāt 100 latu pabalstu un sniegt atbalstu citā veidā - piemēram, ar zemākām nodokļu likmēm. Labklājības ministrija šobrīd strādā pie modeļa, kurā māmiņu algu aprēķinās no trīs gados nomaksātajiem nodokļiem. Taču ministrija neplāno noteikt pabalstu griestus, kā tas ir kaimiņos. Pasaules Banka nelika samazināt pensijas, kā to pasniedza Latvijas politiķi. Ieteikums bija samazināt neapliekamo minimumu lielajām pensijām. Tieši pensionāri krīzi izjuta vismazāk, jo viņu ienākumi nekritās. Pasaules Banka nav definējusi, ko uzskata par lielajām pensijām, bet dati rāda, ka 2011. gadā no 300 līdz 2000 latiem mēnesī saņēma 11% (22.7 tūkstoši pensionāru). Virs 2000 latiem – 59 cilvēki. Pērn rudenī, kad parādījās diskusija par pensiju indeksēšanu, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) stāstīja: "Mana pārliecība ir, ka ir jāindeksē visas pensijas," pretējā gadījumā tas demotivēšot cilvēkus veikt sociālās iemaksas. Tas nozīmē: ja valsts prezidenta Andra Bērziņa pensija ir vidēji 5000 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas, indeksācijas gadījumā viņš pie savas pensijas saņems vairāk klāt, nekā cilvēks ar 300 latu pensiju. Arguments, ka Bērziņš savulaik daudz maksājis nodokļus, neiztur kritiku. Kā jau iepriekš minēts: sistēma nestrādā pēc principa - cik iemaksāju, tik dabūju atpakaļ. Ir privātie pensiju fondi, kur audzēt lielas pensijas. Šķērsām aizgājis arī daudzu ārvalstu ekspertu ieteikums pacelt nekustamā īpašuma nodokli, lai vairāk iekasētu no turīgajiem. Formāli it kā ir noteikta maksimālā procentu likme 1.5% mājokļiem, taču vienlaikus pašvaldībām, kas šo nodokli iekasē, dota liela brīvība piemērot atlaides. Finanšu ministrija uzskata, ka pašvaldības labāk zinās, kurām ģimenēm dot atlaides. Par to šaubās Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks. “Būtu naivi cerēt, ka pašvaldības būs ļoti agresīvas nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanā. Diez vai pašvaldību vadītājs smaidot ies pie sava kaimiņa un teiks, ka mēs jums palielināsim nekustamā īpašuma nodokli un ceru, ka tu nākošajās vēlēšanās par mani balsosi,” stāsta Kazāks. Viņš iesaka nodokli pacelt valsts līmenī un “tad pašvaldība var skatīties, kuram to likmi samazināt.”

Grāmatas nelasam, latviešu klasiķus nezinam, dzejas citēšanu uzskatam par normāla cilvēka necienīgu uzvedību.. toties pie ārstiem sūtīt - to jebkurā diennakts brīdī spējam, ne? :)