Valdības sēde 2. jūnijā. Kopumā saprotams jautājums – Valsts ieņēmumu dienests (VID), cenšoties apkarot nelegālos ienākumus, panācis, ka, piemēram, līzinga kompānijām būs jāsniedz VID informācija par klientu Bērziņu. Jo VID liekas, ka pilsoņa Bērziņa oficiāli deklarētie ienākumi nekādi nesakrīt ar saistību apjomu pret līzinga devēju, kuras viņš nez kā spēj kārtot. Strīda nav. Toties debatēs par faktiski tehniskiem jautājumiem – kurš un kā informāciju apstrādā – uzpeld patiesais iemesls, kāpēc jautājumi risināmi steidzīgi. Izrādās, valsts jau "iebudžetējusi" sešus miljonus, kas tikšot iegūti, apkarojot šādus rezgaļus. Rupji sakot, VID ir jau pateikts, ka šāda summa ir jāatrod un jāiekasē.
Autors ar cieņu izturas pret Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem – gan jau viņi kaut kā ir rēķinājuši, kāpēc tieši seši, nevis, piemēram, trīs vai pieci miljoni. Tomēr liekas, ka šāda apsteidzoša summas nosaukšana VID darbībā rada nevēlamu stresu ar visām no tā izrietošajām sekām. Proti, kas notiek, ja VID kādā brīdī signalizē politiskajai vadībai, ka, lai kā darbinieki cenšas, iekasēt izdosies "tikai" piecus miljonus – tam var būt objektīvi iemesli. Jautājums ir – ko atbild politiskā vadība. Dariet, ko gribat, bet vēl viens miljons ir jāatrod? Tā nav pareiza attieksme pret valsts pārvaldi kopumā un atsevišķi pret institūcijām, kuru pilnvarās ir sodīt.
Saeimas sēde 4. jūnijā. Debates par FM izstrādāto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Opozīcija to paredzami kritizē, tomēr samērā konstruktīvi. Kādā brīdī opozīcijas deputāte Šimfa (No sirds Latvijai) nāk klajā ar lielisku priekšlikumu – valstij jāgarantē, ka pašvaldību ieņēmumi 2016. gadā nebūs mazāki par 2015. gada ieņēmumiem. Pilnīgi iespējams, ka ar Latvijas Pašvaldību savienību ilgstoši saistītajai Šimfai ir taisnība jautājumos par pašvaldību vajadzībām un taisnīgumu vispār. Tomēr kā deputāte iedomājas Latvijas ekonomikas un valsts budžeta sasaisti? Ja ekonomikas attīstības tempi samazinās, pašvaldībām pārdalāmie nodokļu ieņēmumi arī objektīvi samazinās, un tur nav vainīgas nedz pašvaldības, nedz valdība, nedz uzņēmēji. Pieļauju, ka atbilde ir: lai tad valsts samazina izdevumus citās pozīcijās. Diemžēl mēs zinām, ka mums joprojām ir situācija "kod, kurā pirkstā gribi...".
Respektīvi, samazinājumi droši vien ir iespējami, ja runa ir par vienu diviem miljoniem, bet virs pieciem – baidos, ka tad "trāpīs" kaut kam vajadzīgam. Šimfai un citiem runātājiem no opozīcijas, ļoti iespējams, taisnība, kad viņi valdībai pārmet šādu notikumu gaitu – krīzes laikā gan centrālā vara, gan pašvaldības solidāri savilka jostu; krīzei beidzoties, centrālā vara savējo gan palaida vaļīgāk, toties pašvaldībām tā darīt nevēlēja. Neglīti, protams, tomēr nelaime tā, ka rāpšanās ārā no bedres dažādu iemeslu dēļ atkal ir kļuvusi lēnāka vai pat apstājusies. Ekonomikā nav nekā stabila.