Piemēram, var rasties jautājums, kāpēc tie acīmredzot sabiedrībai bīstamie personāži Parīzē vai Briselē tiek aizturēti tikai tagad? Vai, formulējot citādi, jāšaubās, ka šādiem personāžiem ekstrēmas idejas un nodomi parādījušies tikai pēdējo nedēļu laikā. Vai specdienesti ir kaut ko, kā mēdz teikt, nogulējuši? Manuprāt, tik skarbs pārmetums būtu nevietā. Daži eksperti apgalvo, ka viena bīstama indivīda uzraudzīšanai režīmā 24/7 nepieciešami 20-50 uzraudzītāji. Zināmā mērā neiespējamā misija. Cita lieta, ka mūs - ne tikai specdienestus - ir iemidzinājusi izrunāšanās visatļautība sociālajos tīklos. Vienkāršojot - mēs esam tā pieraduši pie agresīviem, tumsonīgiem izteikumiem interneta vidē, ka primāri tos uztveram kā mutes brūķēšanu, kam darbi neseko. Izrādās, diemžēl seko.
Un ir jautājumi, uz kuriem labprāt dzirdētu atbilžu versijas. Piemēram, The Economist šīsnedēļas numurā ziņo, ka starp Islāma valsts ienākumu plūsmām liela nozīme esot grupējuma kontrolētajā teritorijā iegūtās naftas nelegālai (no starptautiskās sabiedrības viedokļa) pārdošanai. Runa esot par tūkstošiem barelu dienā. Klau, tās nav dažas cisternas, kuras labākajās kontrabandistu tradīcijās var kādam "notirgot"! Un tās nav, atvainojos par cinismu, narkotikas, kuru transportēšanā ir iespējamas ļoti dažādas, t. sk. kompaktas, formas. Tātad runa ir par ievērojamiem, vizuāli nepaslēpjamiem apjomiem, un šajos darījumos neizbēgami ir iesaistīti starpnieki, pircēji, un man grūti iedomāties, ka tas var notikt nepamanīti. Var izlasīt vēstis, ka tiek bombardētas Islāma valsts kontrolētās naftas infrastruktūras daļas, bet neesmu lasījis par šajos darījumos iesaistīto arestiem valstīs, kur šī nafta nonāk. Kāpēc tā? Man ir zināma alerģija pret t. s. sazvērestības teorijām kā žanru, tomēr grūti neizdarīt secinājumu, ka kaut kas nelāgs notiek arī tajās reģiona valstīs, kas formāli sevi deklarē par teroristu pretiniekiem.
Rezumējot: a) nav pamata apšaubīt, ka Eiropas specdienesti šobrīd dara visu iespējamo, b) kopumā esmu skeptisks par iespēju uzvarēt ideoloģiju ar militāriem līdzekļiem, tomēr šobrīd militārie uzbrukumi teroristu kontrolētajām teritorijām ir neizbēgami, c) ir jāsaprot, cik patiesi un/vai rīcībspējīgi sabiedrotie ir valstis ap šīm teritorijām. Lai nav ūdens liešana caurā mucā.