Viņš norādīja, ka vienmēr pastāvējušas vienošanās, nominējot kandidātus Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, taču parasti notikusi vēlēšanu rezultātu respektēšana, jo Eiropas Tautas partija (ETP) arī iepriekš ir bijusi lielākā partija. "Tikai šoreiz tas viss ir pieteikts ļoti precīzā mērķī - tie, kas Latvijā balsoja par "Vienotību", atbalstīja tikai un vienīgi Junkeru."
"Viņš šodien apsolīja visu visiem, norādīja, ka nacionālisms ir ceļš uz karu un tamlīdzīgas lietas. Es neko labu neparedzu, jo ir daudz aizkulišu tēmu. Politikā tas, protams, ir ļoti vajadzīgi, bet līdz kaut kādam līmenim," uzskata Zīle.
"Arī vienošanās, kas, iespējams, tagad tiks "norauta", ir ar Itālijas ārlietu ministri, kurai ir ļoti īsa pieredze ministra amatā, lai varētu kļūt par Eiropas augsto komisāri ārlietās. Tas pierāda, ka pastāv tik lielas vienošanās kā nekad agrāk."
LETA jau ziņoja, ka par EK prezidentu EP deputāti šodien ievēlēja bijušo Luksemburgas premjerministru un Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzīto kandidātu Žanu Klodu Junkeru.
Par Junkera kandidatūru balsoja 422, bet pret - 250 likumdevēji.
Lai iegūtu EK priekšsēdētāja amatu, Junkeram bija jāsaņem vismaz 376 balsis.
Junkers amata pienākumus sāks pildīt šī gada 1.novembrī, kad beidzas pašreizējās EK piecgadu pilnvaru termiņš.
Pirms EP vēlēšanām maijā ETP izvirzīja Junkeru par savu kandidātu EK priekšsēdētāja amatam. Tā kā ETP EP vēlēšanās ieguva vislielāko vietu skaitu, ES valstu un valdību vadītāji atbalstīja Junkera kandidatūru šim amatam.
Kā vēsta diplomāti, par Junkera kandidatūru nobalsoja 26 valstu līderi, bet divas valstis - Lielbritānija un Ungārija - balsoja pret.
"Es ES līderiem sacīju, ka viņi piedzīvos brīdi, kad viņi nožēlos komisijas prezidenta izraudzīšanās jauno procesu. Es vienmēr aizstāvēšu Lielbritānijas intereses," pēc balsojuma par Junkeru tviterī paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
Lielbritānijas premjers uzskata Junkeru par vecmodīgu personu un "federālistu". Pēc Kemerona domām, Junkers nespēs veikt jaunas reformas, kas varētu pārliecināt Lielbritānijas vēlētājus palikt ES sastāvā gadījumā, ja 2017.gadā Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES.
59 gadus vecais Junkers ir ES politikas veterāns, un, vadīdams Luksemburgas valdību 18 gadus, kļuvis par visilgāk amatā bijušo dalībvalstu premjeru. Līdztekus viņš bijis pirmais eirozonas finanšu ministru sanāksmes jeb tā dēvētās Eirogrupas priekšsēdētājs.