Sarunu par iekšpolitiskajiem procesiem pieklātos, protams, sākt ar jautājumu par NA, bet es atļaušos sākt ar jautājumu, kā valdības un esošās koalīcijas sniegums, jūsuprāt, ietekmēs 2026. gada Saeimas vēlēšanu iznākumu?
Esošā situācija man atsauc atmiņā 2002. gadu, kad pēc Andra Bērziņa valdības diviem gadiem Latvijas ceļš nokrita tik zemu, ka nemaz netika nākamajā Saeimā, jo tas pēdējais gads pirms vēlēšanām ir ļoti izšķirošs.
Jūs velkat paralēles ar to, kas sagaida Jauno Vienotību (JV)?
Es velku daļēji paralēles. Jo tā nav mūsu darīšana. NA vairāk domā par to, ko tā pati grib panākt, tādēļ piedāvās savu programmu Ilzes Indriksones vadībā. Bet esošās valdības pēdējais gads pirms vēlēšanām, protams, ir JV atbildība – viņi būs vai nu vinnētāji, vai nu zaudētāji.
Tad jūs domājat, ka JV likteni izšķirs valdības darbs, jo viņiem jau ir vēl paralēlas mocības – iekšējā cīņa par līderību.
Tad viņiem tā situācija ir vēl grūtāka, ja viņi domā, ka tagad ir iespējams iegūt jaunu elpu, piemēram, kādu no ministriem liekot premjeres [Evikas Siliņas] vietā. Es pieļauju, ka tur ir cerības Apvienoto sarakstu kaut kā ietekmēt, lai pa daļām vai pilnībā pieaicinātu valdībā un ar to iegūt citu tēlu. Bet ne par velti es piesaucu Andra Bērziņa valdību, līdzīgi bija 1997. gadā, kad krita Andra Šķēles otrā valdība un Guntars Krasts (no NA tā laika priekšteces TB/LNNK) uzņēmās vadīt valdību nedaudz vairāk nekā gadu pirms vēlēšanām, līdzīgi kā ir šobrīd. Latvijas politikā nekas būtiski jau nav mainījies – tas pēdējais gads līdz vēlēšanām ir tāds, ka tu nevari koalīcijā vairs cerēt uz brālīgu, sadarbīgu darbu. Patīk vai nepatīk, bet no šī rudens līdz nākamajam rudenim katra partija domās par savu rezultātu nākamajās vēlēšanās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00