Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Zivrūpnieku savienības vadītājs: Zušu skandāls apdraud visu pārtikas rūpniecību Latvijā

Latvijas zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits intervijā Sandrim Točam. 

Jūs bijāt cilvēks, kurš pievērsa publisku uzmanību faktam par ārkārtīgi sadārdzināto zušu mazuļu iepirkumu. Kādas ir konsekvences?

Jā, biju viens no tiem cilvēkiem, kas šo neatbilstību konstatēja. Un informēja par to Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju. Šodien jau notikusī konsekvence ir tāda, ka no amata ir atcelts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadītājs Rafaels Joffe. Ir iecelta jauna zinātniskā padome, kas konkursa kārtā tuvākajā laikā pieņems darbā jaunu institūta vadītāju. Latvija iepirka zušu mazuļus piecreiz dārgāk nekā Igaunija un Lietuva. Vai jebkura cita valsts, kas pirka zušus šajā laikā. Skaidrojumam nav iespējamas pārāk daudzas opcijas. Vai nu ir notikusi prasta zagšana, vai nu tās ir kādas politiķu prasības. To, cerams, noskaidros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas veic izmeklēšanu. Protams, ir iespējams arī trešais variants, ka tā vienkārši ir valsts un Eiropas Savienības līdzekļu izšķērdēšana. Bet, velc kuru kārti gribi, tās sakarā ir kāds Kriminālkodeksa pants, kas paredz kriminālatbildību par šādiem nodarījumiem.

Prognozējat - būs garš tiesu process?

Šim zušu stāstam ir konsekvence, kas ir svarīgāka par vienu pašu skandālu. Iespējams, šis notikums, kuru ļoti mēģināja pabāzt zem segas, izgaismo iestādē notiekošo. BIOR ir faktiski vienīgais institūts Latvijā, kas visai pārtikas nozarei veic zinātniskās laboratoriskās analīzes. Visi Latvijas pārtikas ražotāji veic tajā analīzes. Sākot no benzpirēna pārbaudēm līdz ūdens sastāvam un tā tālāk. Nokļūstot manipulējamās rokās, tas var kļūt par instrumentu, kas rada katastrofālas sekas. Tas, ka institūts ir pieļāvis šādu apšaubāmu rīcību, kurai ir nopietnas blaknes, šodien faktiski apdraud visu pārtikas rūpniecību Latvijā. Apdraud situāciju valstī. Jo runa jau nav par to, vai institūta vadība tikai varētu būt zagusi. Runa ir par to, vai kāds šobrīd uzticas šim institūtam. Vai nāks uz to nodod savus produktus analīzēm? Un vai uzticēsies šo analīžu rezultātiem? Tāpēc galvenais uzdevums tagad ir strauji attaisnot vietējo un starptautisko ražotāju uzticību šim institūtam.

Kā institūts var atjaunot savu reputāciju?

Jaunais institūta zinātniskās padomes vadītājs Aivars Bērziņš ir sācis darbu pareizajā virzienā. Tāpēc vēlu viņam veiksmi un nozares atbalstu, atjaunojot institūta reputāciju.

Vai jūs apmierina valsts iestāžu rīcība, reaģējot uz informāciju par iespējamām nelikumībām?

Par to, ka ir noticis aptuveni pieckārtējs sadārdzinājums, iepērkot zušus par ES fondu līdzekļiem, informējām Lauku atbalsta dienesta vadītāju Annu Vītolu-Helvigu, kura attiecīgi informēja zemkopības ministri. Ministres reakcija bija skaidra, autoritatīva un ar konkrētām sekām.

Bet iepriekš jūs teicāt, ka notikušo ļoti «centās pabāzt zem segas»? Kas tie bija?

Teiksim tā. Uz šo jautājumu atbildēšu kā Lobētāju asociācijas valdes loceklis. Starp citu, lobēšanas atklātuma likums drīz no valdības nonāks Saeimā. Šoreiz es pat nokļuvu neordinārā lomā - pats tiku «lobēts». Respektīvi, mani centās ietekmēt. Kas ir atklāta un kas slēpta lobēšana? Atklāta lobēšana, kā, piemēram, es daru un kā to parasti dara cilvēki, kas sevi sauc par lobētājiem, ir tad, ja sarunas sākumā, vēršoties pie lobējamās personas, es atklāju savu identitāti, savu klientu identitāti un savu klientu intereses. Šajā sakarā es tiem cilvēkiem, kas lobēja zušu konkursa rīkotāju intereses, nākotnē novēlētu šo principu ievērot.

Jūs neesat valsts amatpersona. Kāpēc jūs centās ietekmēt?

Es neesmu valsts amatpersona. Tāpēc centieni ietekmēt mani bija absurdi, bērnišķīgi un kļūdaini. Ar domu, ka es varētu noņemt spriedzi šim jautājumam un ļaut lietām klusām un lēnām izsīkt. Respektīvi, lai es vairāk nepaustu savu viedokli publiskajā telpā, ministrijās un citur, ka tā nav pieņemama situācija, un neprasītu konsekvences no tā.

Bet, ja nav noslēpums, kas ir šie cilvēki, kuri mēģināja jūs iespaidot? Vai viņi ir amatpersonas?

Es nevēlos šos cilvēkus sodīt. Vēlos, lai lobēšanas process notiktu normālā veidā. Ne velti ir izveidota lobistu apvienība. Var nākt arī pārstāvēt bijušo vai esošo iepirkumu veicēju intereses. Katram cilvēkam var būt savas intereses.

Vai atklāts lobisms ir kā ASV XIX gadsimtā, kur lobija hallē dzelzceļu kompānijas atklāti par naudu pirka kongresa deputātu balsis?

Korupcija un politiskās ietekmes tirgošana - tas ir cits stāsts. Un to regulē cita likumdošana. Atklāts lobisms ir spēja ar argumentiem pārliecināt lēmuma pieņēmēju, lai viņš pieņem tavām interesēm pareizāku lēmumu. Bet tā ir godīga spēle. Formas ziņā tā vispirms ir atklātība par sevi, klientu un viņa interesēm, nevis runāt par labu laiku un pie kafijas tases izmest kādu frāzi.

Ka jūs varat paslīdēt uz banānu mizas?

Vai, ka jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem un nozarei var būt problēmas ar ekspertīžu rezultātiem nākotnē. Atklāta lobēšana ir informēšana par savām interesēm un loģiska argumentācija. Savukārt, ja mani lobē slēpti, es paturu tiesības vajadzības gadījumā šos «lobētājus» nosaukt vārdā. Šoreiz es viņus nesaukšu vārdā tikai tāpēc, ka pieņemu, ka tas nav izmeklēšanas interesēs.

Bet kāds bija draudu raksturs?

Tika doti mājieni, ka maniem nozares uzņēmumiem turpmāk varētu sanākt negatīvas analīzes šajā institūtā par noteiktiem pārtikas produktiem. Tas var nozīmēt manus zivrūpniekus, kuru intereses es pārstāvu visilgāk. Tas tikpat labi var nozīmēt kustības Nepērc svešu biedrus, kas arī lielākoties ir pārtikas ražotāji, un tas var nozīmēt vēl plašāk. Ņemot vērā to, ka esmu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes biedrs, tas var skart visu sektoru. Negodīgās rokās pārtikas analīzes institūts ir īsts čemodāniņš atombumba, kas apdraud jebkuru nozarē un visu nozari, ja analīžu rezultāti kļūst nevis zinātniski, bet manipulējami - vienalga ārvalstu firmu interesēs vai koruptīvos mērķos. Jo, ņemiet vērā, ja BIOR analīzes paziņo, ka produktā ir kāda aizliegta viela, tas tiek izmests ne tikai no Latvijas tirgus, bet no visiem ES tirgiem un, iespējams, pat NVS tirgus. Un ir radušās bažas, ka jebkura negatīva pārtikas analīze var būt nevis objektīvi slikta, bet jaudīgs instruments, lai piespiestu uzņēmējus klusēt par politiski angažētiem iepirkumiem vai dīvainiem konkursiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē