Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.
Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.
Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.
Akimovs atzīmēja, ka uz ātrgaitas ceļu brauktuvēm nebūs paredzēta apstāšanas vai stāvēšana, automobiļu braukšana atpakaļgaitā, sabiedriskā transporta pieturas būs paredzētas tikai atdalītas no brauktuves, kā arī sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei tiks paredzēta pa divlīmeņu šķērsojumu, norobežojot iespējas veikt šķirošanu vienā līmenī ar brauktuvi.
LVC pārstāvis norādīja, ka ātrgaitas autoceļi nodrošinās laika un resursu ekonomiju, kā arī drošāku satiksmi, jo braukšanas plūsmas būs atdalītas.
Jau vēstīts, ka Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometru valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.