Šogad izstrādāta un 10.maijā Saeimā apstiprināta Valsts aizsardzības koncepcija, kas izriet no militāro draudu analīzes un dod vadlīnijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tālākās attīstības plānošanai.
Valsts aizsardzības koncepcija definē, ka Latvijas bruņotie spēki būs skaitliski mazi, bet profesionāli. Koncepcijā kā prioritāte ir noteikta Sauszemes spēku spēju attīstība, savukārt kā galvenā bruņoto spēku rezerve izcelta Zemessardze. Valsts aizsardzības koncepcijā tiek definētas NBS tālākās attīstības vadlīnijas starptautisko operāciju jomā, iesaistot Latvijas bruņotos spēkus starptautiskajās operācijas, tādējādi nodrošinot arī Latvijas interešu aizstāvību aliansē.
Koncepcija arī paredz, ka 2020.gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) gan decembra vidū izteicies, ka pagaidām nevar pateikt, kādā tempā tiks sasniegts mērķis līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.
Šogad arī apstiprināts NBS attīstības plāns 2012.-2024.gadam. Plānā ir ietvertas 72 minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam. Saskaņā ar plānu kopumā tuvākajā desmitgadē bruņoto spēku attīstībā plānots ieguldīt 381 miljonu latu.
Saskaņā ar šo plānu 2014.gadā iecerēts sākt Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā. Tāpat 2014.gada plānos ir sākt kaujas inženieru spējas attīstības projektu. To iecerēts īstenot līdz 2019.gadam, bet kopējās izmaksas ir 89,82 miljoni latu.
Aizsardzības nozarē izcelta arī jaunsargi. Jaunsargu kustības stiprināšanai aizvadītā gada valsts budžeta grozījumos piešķirti 105 267 lati. Jaunsardzes instruktoru štata vietas papildus neieviesīs, bet ir palielināta slodze esošajiem instruktoriem, kā arī ieviestas jaunas jaunsardzes grupas.
Lai arī naudas summas pagaidām figurē tikai politiskajos dokumentos, aizvadītajā gadā ir bijuši vairāki notikumi, kas reāli uzlabos bruņoto spēku arsenālu. Tā pavasarī noslēdzās sarunu procedūra par 991 838 eiro (ap 692 501 latu) vērtu 7,62 milimetru ložmetēju Minimi piegādāšanu. Šaujamos plānots saņemt nākamgad.
Septembrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) ar Norvēģijas aizsardzības ministru Espenu Bartu Eidi, parakstīja vienošanos par ekipējuma 0,65 miljonu latu vērtībā nodošanu Latvijas armijai. Piešķirto ekipējumu veido 5326 ķiveres, 2023 bruņuvestes, 2030 uzkabes jeb cita veida vestes un divas laivas.