Kā aģentūrai LETA norādīja ĀM, ministrija ir saņēmusi pozitīvu Valsts kontroles atzinumu un revīzijas ziņojumā konstatēts, ka ĀM līdzekļus izmantojusi atbilstoši normatīvajiem aktiem un visaptverošas neatbilstības nav konstatētas.
Tāpat ministrijā pavēstīja, ka personāla plānošana tiek veikta atbilstoši valsts līdzekļu pieejamībai. ĀM vērsa uzmanību, ka 2019.gada budžets bija pagaidu un stājās spēkā aprīļa vidū, kas ir ievērojami vēlāk, nekā bija gaidīts. Līdz ar to paredzētā darbinieku atlase varēja sākties tikai aprīlī, nevis iepriekšējā decembrī, skaidroja ministrijā.
ĀM atzīmēja, ka nav iespējams nolīgt līgumdarbiniekus, kamēr nav zināms, vai tam būs finansējums. Šī iemesla dēļ ministrija bija spiesta pārplānot darbiniekiem domāto finansējumu pagājušā gada jūlijā, turklāt pagaidu budžeta dēļ tas bija iespējams tikai līdz gada beigām, nevis pastāvīgi, kā sākotnēji plānots.
Tā kā līgumdarbiniekus ministrija algo darbam pārstāvniecībās ārvalstīs un uz šiem darbiniekiem attiecas uzņemošās valsts darba likumi, ir ļoti apgrūtinoši ātri piesaistīt atbilstoši kvalificētu līgumdarbinieku, piedāvājot līgumu nepilnam gadam, uzsvēra ministrijā.
Tāpat neatkarīgi no ministrijas noris kandidātu pārbaude drošības iestādēs, un ĀM nevar ietekmēt pārbaužu termiņu. Ministrijā norādīja, ka zaudējums valsts budžetam nav nodarīts - neizmantotie līdzekļi ir nonākuši atpakaļ valsts budžetā. Turklāt ĀM plāno izveidot līgumdarbinieku pieņemšanas kritērijus, tomēr objektīvos ārējos apstākļus tie neietekmēs.
LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole novērojusi nepilnības ĀM nepieciešamo līgumdarbinieku skaita noteikšanā, kā arī šo darbinieku skaita palielināšanai nepieciešamā finansējuma plānošanā, secināts ministrijas 2019.gada finanšu revīzijā.
Valsts kontrole vērtēja atbilstību jautājumos, kas attiecas uz papildu piešķirto finansējumu 250 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku skaita palielināšanu un esošo līgumdarbinieku sociālo garantiju un materiālo stimulēšanu. Revīzijas ziņojumā norādīts, ka finansējums ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, ievērojot attiecināmos tiesību aktus.
Tomēr revīzijā konstatētas būtiskas, bet "ne visaptverošas neatbilstības administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku skaita palielināšanai nepieciešamā finansējuma plānošanā".
Kā norādīts ziņojumā, no paredzētā finansējuma 250 000 eiro apmērā izlietoti 134 779 eiro, savukārt atlikums 115 221 eiro apmērā jeb 46% slēgts kā neizmantotais valsts budžeta asignējums.
No minētās summas ĀM pieprasīja papildu 179 000 eiro 12 administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku nodarbināšanai, plānojot pieņemt darbiniekus uz pusgadu. Ņemot vērā, ka tika pieņemti tikai deviņi līgumdarbinieki un uz daudz īsāku periodu, nekā sākotnēji plānots, izlietoti tika vien 63 779 eiro. Līdz ar to pieprasītais finansējums līgumdarbinieku skaita palielināšanai 2019.gadā pilnā apmērā nebija nepieciešams.
Ziņojumā uzsvērts, ka prioritāro pasākumu finansējuma novēlotas plānošanas un attiecīgi novēlotas tā piešķiršanas dēļ, ministrijai neizdevās plānotajā apjomā un termiņā palielināt administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku skaitu, atbilstoši mazinot pārstāvniecību ārvalstīs esošo darbinieku noslodzi.
Tāpat Valsts kontrole uzsvēra, ka, plānojot līgumdarbinieku skaita izmaiņas, ĀM nav noteikusi vienotus kritērijus, pēc kuriem Atestācijas komisija vadās diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku skaita nepieciešamības izvērtēšanai. Šāda pieeja neveicina efektīvu valsts budžeta līdzekļu plānošanu un izlietošanu, uzsvērts revīzijā.
Valsts kontrole mudināja ĀM noteikt vienotus kritērijus diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību administratīvo vietējo tehnisko līgumdarbinieku skaitam.
Vienlaikus Valsts kontrole norādīja, ka ĀM piešķirtais finansējums 71 000 eiro apmērā esošo līgumdarbinieku sociālo garantiju nodrošināšanai un materiālai stimulēšanai ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, ievērojot attiecināmos tiesību aktus.