Aptauja: Tikai 15% cilvēku Latvijā veido uzkrājumus vecumdienām

Vismazākais respondentu īpatsvars krāj medicīnas pakalpojumiem, liecina aptaujas rezultāti."Aptaujas rezultāti apliecina statistikas datu patiesumu - proti, ir ļoti neliels to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus vecumdienām. Protams, itin bieži sabiedrībā izskan viedokļi, ka finanšu līdzekļu uzkrāšanai nepietiek, tomēr mazumtirdzniecības patēriņa un citi rādītāji liecina par pretējo," norāda Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka lielākās atšķirības attiecībā uz uzkrājumu veidošanas mērķiem pastāv starp dažādām vecuma grupām. Piemēram, jaunieši salīdzinoši biežāk krāj atpūtai, mājokļa un mašīnas iegādei, savukārt gados vecākiem cilvēkiem ir daudz aktuālāks jautājums par uzkrājumiem vecumdienām - katrs piektais respondents no šīs vecuma grupas norādīja, ka krāj vai tuvākajā laikā plāno sākt krāt šim mērķim."Ārkārtīgi pozitīvi ir vērtējams fakts, ka viens no populārākajiem uzkrāšanas mērķiem ir sava vai bērnu izglītība. Tas nozīmē, ka arvien vairāk sākam domāt par savu nākotni. Vienlaikus jāuzsver, ka summas, ko iedzīvotāji ir gatavi atlikt uzkrājumiem attiecībā pret vidējo atalgojumu valstī, ir salīdzinoši nelielas," skaidro Gustsons.Atbildot uz jautājumu par to, cik lielu summu respondenti būtu gatavi novirzīt uzkrājumiem vecumdienām, 29% respondentu minējuši summu līdz desmit latiem mēnesī. Tikpat liels aptaujāto skaits piekristu šim mērķim atvēlēt desmit līdz 25 latus mēnesī.Iedzīvotāju aptauja veikta internetā, kopumā aptaujāti 538 respondenti.