Skolu optimizācijas modelis, ko prezentē Izglītības un zinātnes ministrija, rada iespaidu, ka tā jau sagatavojusi dēļus, ar kuriem aizsist, kā publiski izskanējis, ap 100 skolu durvis. Kvantitatīvie kritēriji, kas paredz ievērojami kāpināt skolēnu skaitu ne tikai vidusskolas, bet arī pamatskolas posmā, daudzām skolām, un ne tikai laukos, būs nepaceļami. Dīvainākais ir tas, ka IZM nesniedz informāciju par to, cik un kuru skolu slēgšanu un reorganizāciju tā šogad ir jau apstiprinājusi.
Kvalitātes stūrakmens
IZM skolu tīkla optimizācijas modeļa nepieciešamību joprojām postulē kā izglītības kvalitātes stūrakmeni. Tas būs ieguvums gan attiecībā uz pedagogu vakancēm, gan algu un slodžu sabalansēšanu, gan visu pārējo. Turklāt ministrija to visu negrāba no zila gaisa, bet apmeklēja uz vietas pašvaldības – līdz šim jau 40 –, kur šie jautājumi no sirds izrunāti. Nu tas vēl jāizdara ar plānošanas reģioniem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan iebilst tādam apgalvojumam. Tiesa, IZM pārstāvji apmeklēja pašvaldības, tiekoties ar politiķiem un izpildvaru, taču viņu viedoklis netika ņemts vērā. Arī izveidotajā LPS un IZM darba grupā netika prezentēts IZM piedāvājums. "Notika demokrātijas imitācija. Turklāt tiks skaidrots, ka IZM skolu tīkla piedāvājums ir OECD eksperiments!" sašutusi ir LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Ko tad piedāvā IZM? Ja sākumskolām kvantitatīvie kritēriji ir tikai rekomendējoši to dibinātājiem, tad 7.– 12. klašu posmā tie ir saistoši. Patlaban ieteikumi ir šādi: 1.–3. klasēs pierobežā un citās zema iedzīvotāju blīvuma teritorijās (tādu pašvaldību ir deviņas), kā arī ārpus administratīvajiem centriem optimālais skolēnu skaits būtu 30 (vidēji desmit klasē), bet valstspilsētās un administratīvajos centros – 120. Tikpat lielam piepildījumam vajadzētu būt 4.–6. klasēs. Savukārt 7.-9. klašu posmā 30 bērni drīkstēs būt tikai pierobežas un zema iedzīvotāju blīvuma teritorijās, ārpus administratīvajiem centriem – 60, valsts pilsētās un administratīvajos centros – 120. Vidusskolas posmā šie skaitļi attiecīgi ir: 60, 60 un 120.
Vēl IZM iesaka ņemt vērā sasniedzamības kritēriju: sākumskolā ceļā pavadītajam laikam nevajadzētu pārsniegt 40 minūtes, bet 7.–12. klašu posmā – skolai no dzīvesvietas jābūt ne vairāk kā 25 kilometrus, attālums starp skolām – ne vairāk kā 50 kilometru.
Statistiku nesniedz
Saeimas atbildīgajā komisijā uz jautājumu, cik skolu slēgšanu un reorganizāciju šogad IZM apstiprināja (trīs mēnešus līdz jaunajam mācību gadam tas ir jāzina), IZM Izglītības departamenta direktores Edītes Kanaviņas atbilde bija izvairīga – starp 15 un 25 –, un vairāk izmaiņas izpaudās kā pirmsskolas pievienošana skolai. Par to, kāpēc vispirms IZM neķeras klāt aptuveni pussimts skolām, kurās ir apvienotās klases, skaidrojums skanēja – pašvaldība ir dibinātājs, un nevar tieši ietekmēt tās lēmumus. Klātesošie pauda neizpratni arī par pārāku centrēšanos uz kvantitāti, mazāk uz kvalitāti. Tas attiecas uz mazajām lauku vidusskolām, kāda, piemēram, ir Baltinavas, kuru tagad ar jaunajām prasībām grib nožņaugt. Ludzas novadā tas nozīmē atstāt tikai vienu vidusskolu. Pašvaldības, kuras ir pierobežā, nevarēs izpildīt IZM noteiktos kritērijus, uzsvēra Česlavs Batņa (AS). IZM apgalvoja, ka tā nenotiks, jo vienosies ar pašvaldību, kuru no abām pārējām novada vidusskolām atstāt – Zilupes vai Kārsavas. Tas pats attiecas uz Baltinavas, Viļakas vai Rekavas vidusskolām Balvu novadā. Tas viss izkristalizēsies "otrā raunda sarunās" ar vietvarām un plānošanas reģioniem. Tāpat vēl būs diskusijas ar iesaistītajām ministrijām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ir skolas, kuras optimizēt šobrīd nav iespējams, jo starptautiskās saistības to liedz darīt, proti, infrastruktūras attīstībā ir ieguldīta ES nauda.
Vēl daudz jautājumu
Nekādu konkrētību deputāti arī neguva par pedagoģiskā personāla kapacitāti, kas ir vēl viens no aspektiem skolu tīkla sakārtošanā. IZM apgalvo, ka 60% pedagogu strādā nepilnu slodzi, 20% – ir pārslogoti, tikai 20% ir "normāla slodze", taču konkrētu skaitļu nav. Ir tikai aicinājums pielikt punktu situācijai, ka skolotājs skraida pa četrām piecām skolām, lai salasītu pilnu likmi, attiecīgi arī algu. Te gan skanēja iebilde – ja laukos paliks tikai sākumskolas, tad nepilnu slodžu būs vēl vairāk (it īpaši tas attiecas uz tādiem priekšmetiem kā sports, mūzika, vizuālā māksla). Arī ar pārkvalifikāciju tik gludi neiet. Lai gan IZM mudina apgūt papildu mācību priekšmetu pasniegšanu un paziņo, ka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, tā gluži nav. Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže minēja piemēru, kad viņas skolas pedagoģe gribēja pārkvalificēties, bet tas nebija iespējams, jo augstskolas vēlas nokomplektēt lielākas grupas. Tā kā tik liela nesavācās, skolotājai kursi tika atteikti.
Komisija nonāca pie secinājuma: lai pamatīgi izdiskutētu un koriģētu IZM piedāvāto modeli, jārīko ārkārtas sēde 27. jūnijā. Atlikt to uz rudeni nevar, jo 15. augustā IZM dodas pie valdības ar ziņojumu.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.