Atbalsts elektrības ražotājiem - solītā 28 miljonu ietaupījuma vietā pretējs efekts

Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu - tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota."Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju," tā Pavļuts. Rezultātā 2013.gada vasarā tika pieņemti grozījumi MK 211.noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 miljoni eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski AS Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013.gada dati, šis apgalvojums pierādās arī skaitļos.Procentuāli lielākais atbalsta saņēmējs caur OIK jau tradicionāli ir valsts kapitālsabiedrība a/s Latvenergo, kas 2013.gadā saņēma 37,8% no kopējā atbalsta apjoma jeb 79,2 miljonus eiro virs tirgus cenas. Pārējās dabasgāzes stacijas radīja 56,7 miljonu eiro izmaksas virs tirgus cenas jeb 27%, bet atjaunojamie energoresursi – 74 miljonus eiro jeb 35,2%. Turklāt sakarā ar TEC-2 jaudu palielināšanu 2013. gada pēdējā ceturksnī, valsts atbalsts Latvenergo palielinājās par 3,8 miljoniem eiro, savukārt izmainītā atbalsta mehānisma (MK 221.noteikumi) piemērošanas dēļ, Latvenergo saņēma vēl papildu 2,9 miljonus eiro.Ja šos datus analizē kalendārā gada ietvaros, par pamatu ņemot TEC 2013.gadā faktiski saražoto elektroenerģiju, veidojas situācija, ka jaudu palielināšanas dēļ atbalsts Latvenergo pieaug par 15,2 miljoniem eiro, bet izmainītā atbalsta mehānisma dēļ – vēl par 4,3 miljoniem eiro, kopā veidojot 19,6 miljonus eiro. No šī nav saprotams, kur EM saskatīja 28 miljonu eiro samazinājumu?Visu rakstu lasiet laikrakstā _Dienas Bizness _piektdien, 21.martā!