Atklāta modernā LU Zinātņu māja

Latvijas Universitāte norāda, ka Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā.

Zinātņu māja ir pirmā no LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posmā paredzētajām divām ēkām. II posma finansējumam izmantoti ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko  finanšu  institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB)  un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu. Aizdevumu līdzekļus paredzēts ieguldīt Akadēmiskajā centrā iecerētās trešās studiju un zinātņu  ēkas -  Rakstu  mājas būvniecībai. Šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB ir piešķīrusi aizdevumu augstākās izglītības iestādei, un tas ir garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu. LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posms ir arī viens no Eiropas Komisijas informatīvās kampaņas investEU veiksmes stāstiem, kurš parāda ieguvumus no ES līdzfinansējuma.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts. 

"Latvijas Universitāte ir spērusi soli tuvāk savam ilgtermiņa mērķim – kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. Ļoti ceru, ka mūsu Akadēmiskais centrs iedvesmos jauniešus studēt, bet jaunos pētniekus palikt Latvijā un tepat padziļināti pievērsties zinātnei. Tieši šeit ir radīta Latvijai unikāla akadēmiski zinātniska vide, kur sadarboties zinātniekiem un uzņēmējiem, lai kopā radītu inovatīvus produktus un pakalpojumus, kam nākotnē ir visas iespējas gūt starptautisku atzinību," gandarījumu pauž LU rektors Indriķis Muižnieks.

"Latvijas Universitātes Zinātņu māja ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē, izmantojot Eiropas Savienības sniegtās iespējas. Zinātnes un pētniecības attīstība ir prioritāte gan Eiropā, gan Latvijā, un Zinātņu mājas projekts tam ir labs piemērs. Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā ir izveidots, piesaistot vairākus Eiropas Savienības finansējuma avotus, tajā skaitā Eiropas stratēģisko investīciju fonda līdzekļus. Investējot zināšanās šodien, mēs investējam modernā un konkurētspējīgā valstī rīt," klāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas  augsta līmeņa iekārtas.

Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus. Paredzams, ka ārvalstu zinātniskajām institūcijām pieaugs interese sadarboties un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus, tai skaitā finansējuma piesaistei no ES pētniecības un inovācijas programmām.  

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu uzsākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. Tostarp 2019. gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto "tīro telpu" jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām. 

Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti.

Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādējādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota "auksto griestu" tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu. 

Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap deviņiem miljoniem eiro.

Šobrīd LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas. 

Pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja - tika pabeigta 2015. gadā. 

Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA Sestais stils. Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS LNK Industries Group. 

(Latvijas Universitāte precizē informāciju par finansējuma avotiem 2. un 3. rindkopā)