Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Augstskolu frontē bez pārmaiņām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.

"Šie dati mums ir ļoti svarīgi, lai veidotu faktos un pierādījumos balstītu augstākās izglītības politiku, jo viedokļu par šo jomu ir daudz un dažādi, bet dati ļauj mums mainīt kursu un pieņemt izsvērtus lēmumus, kā arī ir labs atbalsta punkts, piešķirot valsts budžeta finansējumu augstākās izglītības iestādēm," preses konferencē, kurā iepazīstināja ar jaunākajiem absolventu monitoringa datiem, teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece. 


Labākas iespējas 

Informācija no absolventu reģistra nonāk Centrālajā statistikas pārvaldē, kur, pievienojot arī citu iestāžu datus, tiek izveidota anonimizēta datubāze. Tās izveidē ņemta vērā arī ārvalstu pieredze – mērījumu par sekmēm darba tirgū ir vērts veikt gadu pēc absolvēšanas, jo tūlīt pēc augstskolas beigšanas daļa vēl turpina strādāt "studentu darbus". Dati tiks apkopoti desmit gadu laika rāmī, skaidroja Laipniece. 

Statistika rāda, ka augstskolu beidzējiem (divas trešdaļas no tiem ir sievietes) ir labākas iespējas atrast darbu, it īpaši augstākas kvalifikācijas profesijās. Valstī vidēji tajās strādā 47% ekonomiski aktīvo cilvēku, bet speciālistiem ar augstāko izglītību šis rādītājs ir 87%. Ari ienākumos ir ievērojama starpība. Jau pirmajā gadā pēc absolvēšanas tie ir par 30% lielāki nekā strādājošajiem bez augstākās izglītības, bet pēc tam kāpums ir vēl lielāks. Tātad ieguvums ir gan konkrētajam cilvēkam, gan valstij, jo tā saņem vairāk nodokļu veidā. Taču tā ir tikai kopējā aina. Sīkāk analizējot, dati atklāj atšķirīgas šķautnes. 

Studentu skaita ziņā lielākā ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas sagatavo pusi no visiem absolventiem. Savukārt 21 (no 54) augstākās izglītības iestādē absolventu skaits 2018. gadā nepārsniedza 100. Vēl skaitļi rāda, ka 85% absolvē augstskolas, 15% – koledžas. 81% beidz valsts dibinātās augstskolas. 


Maz izmaiņu

Vairākums jauno speciālistu darba tirgū joprojām ienāk ar diplomu sociālajās zinātnēs. Šajā sektorā vērojams piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, savukārt STEM (matemātikas un dabaszinātņu) un IT jomā ar katru gadu pieaug vakanču skaits. Populārāko studiju programmu grupā ir arī veselība un sociālā labklājība, kam seko inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī izglītība un pakalpojumi. Krietni mazāka interese ir par STEM un IT, kā arī lauksaimniecību. Attiecībā uz nodarbinātību vislabākajās pozīcijās ir veselības un sociālās labklājības tematiskās grupas beidzēji, tāpat arī inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības, lauksaimniecības un izglītības speciālisti. Daudz mazākas izredzes atrast augsti kvalificētu darbu ir humanitārās un mākslas, kā arī sociālās zinības studējušajiem.  

Viens no nozīmīgākajiem datiem D. Laipnieces ieskatā ir augstskolu saraksts, kas atklāj absolventu nodarbinātību augstākās kvalifikācijas profesijās. Saraksta augšgalā ir Nacionālā aizsardzības akadēmija, tālāk – RSU, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Jūras akadēmija un Banku augstskola, bet beigās – Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija, kā arī augstskolas reģionos, kur ir zināmas darba tirgus īpatnības. No privātajām augstskolām, ko nosacīti par tādām var dēvēt, jo to dibinātājs ir LU, vislabākie rādītāji ir Ekonomikas augstskolai un Juridiskajai augstskolai, pārējām tie ir zemāki nekā valsts augstskolām, piemēram, ISMA un Rīgas Aeronavigācijas institūtam šie rādītāji ir attiecīgi 59% un 44%. Spicē ir arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas koledža, kā arī četras medicīnas koledžas, bet lejasgalā – Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar 32%.

Visaugstākie ienākumi ir lauksaimniecības programmu beidzējiem (tur lielu lomu spēlē platību maksājumi). Otri pelnošākie ir dabaszinātņu, matemātikas un IT jomā, bet vismazākie ienākumi ir humanitāro zinātņu un mākslas absolventiem, kas zināmā mērā skaidrojams ar īpašu nodokļu maksāšanas režīmu.  


Aug pieprasījums

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese uzsvēra, ka pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību aug visstraujāk. Tas nozīmē ne tikai labas izredzes darba tirgū, bet arī pieklājīgu algu – lielāku par vidējo valstī. Diemžēl šobrīd trešdaļa jauniešu nonāk darba tirgū ar vidējo, nepabeigtu vidējo vai pamatizglītību, proti, bez profesionālās kvalifikācijas. Starp citu, ģimenēs, kurās vecākiem nav augstākās izglītības, tikai 14% gadījumos to iegūst bērni. Viņš aicināja izvēlēties vairāk STEM, IT, veselības aprūpes un izglītības programmas. Laba izvēle ir, ja līdz ar augstāko izglītību var iegūt arī profesionālo kvalifikāciju. Kā liecina darba devēju aptauja, augstskolu topā ir RTU, bet visvairāk ieteikto studiju programmu augšgalā – LU Datorzinātnes

R. Blese kā vienu no pašreizējiem izaicinājumiem minēja attālinātās mācības, kuru sekas visvairāk izjutīs 12. klases beidzēji, kam būs jākārto centralizētie eksāmeni un jāstājas augstskolā. Ilgais posms, kad skolēni nevarēja mācīties klātienē, atstājis robus mācību vielas apguvē, sevišķi STEM jomā. Diemžēl tieši tajā ir vislielākais darbaroku trūkums. Lai to līdz 2025. gadam novērstu, būtu jāuzņem trīsreiz vairāk studentu. Tāpēc viens no darba devēju uzdevumiem ir popularizēt šīs studiju programmas. Tas gan arī prasītu novērst problēmas vidējās izglītības posmā, jo vidusskolu absolventi nav pietiekami labi sagatavoti studijām, par to liecina lielais atbirums jau pirmajā kursā. Mīnuss ir arī tas, ka tikai neliels skaits 12. klases beidzēju izvēlas kārtot eksāmenus dabaszinātnēs. Pērn fizikas pārbaudījumu kārtoja 5%, ķīmijas – 3%. Bažas rada arī STEM jomas skolotāju vidējais vecums, divām trešdaļām jau tagad ir virs 50 gadiem, tas liek domāt, ka tuvāko 15 gadu laikā vismaz puse pensionēsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas