Viņš uzsvēra, ka līgums ir rakstveida vienošanās, kur viena no līgumpusēm ir ASV, un tāpēc viņš vēlas vēlreiz apstiprināt, ka ASV pilnībā uzņemsies šīs saistības un pienākumus, kas līgumā paredzēti, ziņo aģentūra LETA.
"Mēs esam apņēmušies simtprocentīgi izpildīt pienākumus un saistības, ko esam uzņēmušies," pauda Baidens. Viesojoties Rīgā, Baidens vēlas apspriest nianses, kas nepieciešamas NATO samita laikā pieņemto lēmumu īstenošanai.
To Baidens atkārtoti uzsvēra arī uzrunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.
"Mēs nekad neesam atkāpušies no NATO līguma 5. pantā noteiktā," viņš pauda, un par ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumiem, ka ASV varētu neaizstāvēt Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā teiktā, pauda - "neklausieties tajā cilvēkā, viņš nezina, ko viņš runā."
Baidens otrdien arī uzsvēris, ka NATO valstu pierobežā tiks pastiprināta aizsardzība un "tas nebūs tikai viens žogs".
Baidens uzrunā uzsvēra, ka atminas 1989. gada notikumus Baltijā, kad šajā dienā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nostājās dzīvajā ķēdē, pieprasot valstu brīvību.
"Jūs iedvesmojāt visu pasauli un parādījāt spēcīgo garu, kas piedien Baltijas iedzīvotājiem. Man ir liels lepnums, ka draudzība starp mūsu valstīm nav apstājusies," teica Baidens un piebilda, ka ASV vienmēr ir atbalstījušas valstu suverenitāti un teritorijas nedalāmību.
"To skaidri valdības vārdā norādīju jau 2009. gadā. ASV nav samierināsies ar kaut kādu ietekmes sfēru noteikšanu. Tāda ir bijusi starptautiska nostāja un principi, pie kā ASV ir turējusies," pauda ASV viceprezidents.
Tāpat viņš uzrunā pauda, ka Baltijas valstu spēja iestāties Eiropas Savienībā ir bijis nozīmīgākais un drosmīgākais pavērsiens Baltijas valstu solis jaunāko laiku vēsturēs. Vienota, brīva, miermīlīga Eiropa uzticējās Baltijas valstīm, lai tās kļūtu par Eiropas daļu, pauda Baidens, kurš arī uzsvēra, ka savulaik ir smagi cīnījies par Baltijas valstu iekļaušanu arī NATO valstu saimē.
"Tas nebija viegli," atzina Baidens.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, vērtējot Baidena uzrunā pausto, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra, ka ASV viceprezidenta vizīte notiek ļoti zīmīgā dienā, kurā pirms 77 gadiem tika noslēgts Molotova-Rībentropa pakts, bet 1989. gadā notika Baltijas ceļš un divus gadus vēlāk - atjaunota Baltijas valstu neatkarība. Baidens uzrunā pauda uzticību vērtībām, brīvībai, demokrātijai, kas darīts gan Baltijas valstu pirmās brīvvalsts laikā, gan pēc to neatkarības atjaunošanas. Protams, ka aizvadītā gadsimta 90. gados ASV, tāpat kā citas lielvalstis, sekoja tam, kāda būs Baltijas valstu attīstība drošības, kultūras, attīstības jomā, lai izvērtētu šo valstu gatavību pievienoties ES un NATO, klāstīja Lerhis.
Lerhis arī atgādināja, ka zināma skepse par ASV ieinteresētību Baltijas attīstībā bija vērojama arī 90. gados. Piemēram, kad 1994. gadā Rīgā ieradās ASV toreizējais prezidents Bils Klintons, bija politiķi, kuri teikuši, ka turpmākajos 10 gados neviens vadošs ASV politiķis uz Latviju neatbrauks, taču izrādījies citādi - ASV atbalsts Baltijas valstīm un un to teritoriālajai integritātei bijis nepārtraukti, uzsvēra Lerhis.
Viņš arī pauda, ka Baidena vizīte Latvijā uzskatāms ne tikai par iedrošinājumu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, jo saskaņā ar noslēgtajām vienošanām ASV un Baltijas valstis ir sabiedrotie un partneri, kuri sadarbojas daudzos un dažādos jautājumos. To Baidens arī vairākkārt pieminēja uzrunās otrdien vizītē Latvijā.
Savukārt taujāts par ASV ārpolitikas iespējamām izmaiņām saistībā ar rudenī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs vērtēja, ka ASV ir daudz dažādu saistību visā pasaulē un "kardinālas izmaiņas ārpolitikā diez vai būtu paredzamas un iedarbināmas" neatkarīgi no tā, kurš kļūs par ASV prezidentu.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda, ka pusotru mēnesi kopš NATO samita Varšavā šodien diskusiju pamatjautājums būs drošības stiprināšana Baltijas reģionā un veidi, kā labāk ieviest samita lēmumus dzīvē.
NATO sabiedrotajiem ir viens uzdevums - aizstāvēt kopīgās vērtības, kas ir brīvība, demokrātija un likuma vara, -, uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. "Un mēs nekad neesam apšaubījuši NATO līguma 5.pantu," viņš piebilda. Tāpat, viņaprāt, ir jāstājas plecu pie pleca cīņā ar terorismu un ārējo agresiju.
Baidens Latvijā ieradās otrdienas rītā, un delegāciju sagaidīt klātienē bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) un ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita. Ap plkst.8.30 no vienas no lidmašīnām izkāpa Baidens. Lielvalsts viceprezidentu sagaidīja divi vienāda izskata limuzīni, no kuriem vienā viņš iekāpa un devās prom no lidostas, ziņoja LETA.
1942.gadā dzimušais Baidens ir pieredzējis ASV politiķis no Demokrātiskās partijas. ASV viceprezidenta amatā viņš tika apstiprināts 2009.gadā. Pirms tam, kopš 1973.gada, Baidens bija ASV senators. Kopumā viņš šajā amatā ticis pārvēlēts sešas reizes. 2011.gadā toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Vašingtonā Baidenam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiras apbalvojumu.
Rīgā saistībā ar augstās amatpersonas vizīti novēroti pastiprināti drošības pasākumi, sākot jau no paša rīta maršrutā lidosta - centrs bija manāma pastiprināta policijas klātbūtne. Tāpat virs galvām regulāri dzirdami helikopteri. Tomēr vismaz līdz pusdienlaikam drošības pasākumi satiksmi Rīgā netraucēja. Baidenam un Baltijas valstu līderiem paredzēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, bet pēcpusdienā uzruna Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kā jau vēstīts, Baidens Eiropas vizītes laikā Rīgā tiksies ar Māri Kučinski (ZZS). Plānots apspriest abu valstu divpusējās attiecības, īpaši pievēršot uzmanību ekonomiskai sadarbībai ar ASV. Kučinskis norādījis, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris un ASV ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā ir īpaši nozīmīgs. Pēc tikšanās Kučinskis paziņoja, ka Baidens novērsa bažas par ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumiem saistībā ar Baltijas valstu drošību.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem un Baidenu norādīja, ka dalība NATO ir privilēģija un vienlaikus atbildība. "Gribu uzsvērt, ka vizīte ir lieliska iespēja ASV pusei pārliecināties par Baltijas valstu nopietno attieksmi gan pret savām saistībām NATO, gan arī savu drošību. Jau šobrīd Latvija ir būtiski palielinājusi valsts budžeta finansējumu aizsardzībai, un esam apņēmušies līdz 2018. gadam sasniegt aizsardzības budžetu 2 % apmērā no IKP. No Latvijas puses tikšanās laikā uzsvēru mūsu valsts apņemšanos pilnībā nodrošināt visas uzņemošās valsts saistības sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, sacīja prezidents.
Vējonis pateicās Baidenam par divpusējo militāro sadarbību. "ASV karavīru klātbūtne Latvijā, divpusējā sadarbība un militārās mācības uzlabo ASV un Latvijas karavīru savstarpējās sadarbības spējas. Tā mēs stiprinām gan individuālo, gan kolektīvo aizsardzību visā NATO teritorijā un it īpaši Baltijas reģionā," norādīja Vējonis.
Neizbēgami, ka Krievijas mediji otrdien jau paspējuši norādīt, ka Baidena vizīte Latvijā ir veids kā ASV var ietekmēt Krievijas-Eiropas attiecības. Publiski par propagandas mediju sauktais Sputnik ziņo, ka Baidena mērķis Latvijā ir "iedarbināt bremzes" Krievijas un Eiropas attiecību normalizēšanās procesā - tiek norādīts, ka viceprezidents ar savu vizīti sniedz atbalstu Baltijas valstīm, kuras ir skaļākās pretinieces ES Krievijas jautājumos. Medijs uzdod arī retorisku jautājumu, vai ASV spēšot palīdzēt Baltijas valstīm, kuras sankciju pret Krieviju dēļ esot dziļā recesijā.
Eiropas vizīte laikā no 22. līdz 25.augustam Baidens apmeklēs arī Turciju un Zviedriju. CNN paredz, ka Baidena un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana galvenais sarunu punkts būs jautājums par ASV dzīvojošā garīdznieka Fetulla Gilena izdošanu Turcijai. 75 gadus vecais garīdznieks tiek apsūdzēts par jūlija sākumā notikušā apvērsuma mēģinājuma Turcijā sarīkošanu.
Papildināta visa ziņa